2017.gada 15.decembris.

Informāciju sagatavoja Sarmīte Kolāte, Pasaules Dabas Fonda komunikācijas vadītāja.

Eiropas Savienības Zivsaimniecības padome ir pieņēmusi lēmumu - aizliegt zušu zveju uz trim mēnešiem 2018. gadā visos ūdeņos, tostarp arī Baltijas jūrā. Lai gan Pasaules Dabas Fonds un citas Eiropas vides organizācijas to vērtē kā atzīstamu pirmo soli, tomēr šiem centieniem būs maza ietekme uz būtiskāko problēmu - zušu populācijas apjomi dramatiski sarūk.

Zivsaimniecības padomes locekļi, kuru vidū bija arī Latvijas zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, ir noraidījuši priekšlikumu par vispārēju zušu zvejas aizliegumu kā to prasīja Eiropas Komisija un vides aizsardzības speciālisti. Tā vietā dalībvalstīm būs jāizvērtē, kuros trīs mēnešos laika posmā no 2018. gada 1. septembra līdz 2019. gada janvārim noteikt zvejas aizliegumu. Tomēr šāds risinājums ir tālu no nepieciešamajiem un zinātniski ieteiktajiem sugas saglabāšanas pasākumiem.

Zuši no Baltijas jūras uz Sargasu jūru, kas ir vienīgā vieta pasaulē, kur šie dzīvnieki nārsto, dodas rudenī. Tā kā nav bijis iespējams panākt Zivsaimniecības padomes locekļu izpratni par problēmas nopietnību, tad ir nepieciešams aizliegumu piemērot visatbilstošākajos mēnešos. Lai aizliegums būt efektīvāks, Pasaules Dabas Fonds iesaka dalībvalstīm zušu zveju pārtraukt visintensīvākajos zvejas mēnešos, lai izvairītos no lielākiem nozvejas daudzumiem.

Pasaules Dabas Fonds Latvijā arī ir sekojis līdzi lēmumu pieņēmēju argumentācijai. Medijos bija pieejams Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktora Normunda Riekstiņa skaidrojums Latvijas pozīcijai. Viņš cita starpā kritizēja Eiropas Komisijas priekšlikumu kā vāji sagatavotu un tādu, kas nav visaptverošs. Arī Eiropas vides organizācijas prasīja zušu zvejas aizliegumu visos ES ūdeņos, tostarp arī iekšzemē.

“Mēs varam kritizēt Eiropas Komisiju, ka tās priekšlikumā nav salāpīti visi caurumi, tomēr ir tuvredzīgi tālab noraidīt ideju kopumā. Ir skaidrs, ka Eiropas Komisijas sagatavotais priekšlikums atstātu pozitīvāku iespaidu uz zušu populāciju. Ciniska ir arī ZM pārstāvja atruna, ka Latvijā zuši pamatā tiek zvejoti ezeros, no kuriem tie nevar atgriezties jūrā un tātad tie nevar pāroties. Mēs negribētu šodien iesaistīties diskusijās par dzīvnieka dzīves jēgu, ja ir izslēgta vairošanās iespēja, taču jāatgādina, ka zušu mazuļi jeb stikla zuši netiek saražoti zivjaudzētavās. Tos nevar iegūt nekā citādi kā vien nozvejot pie Eiropas krastiem, kad tie ir pusceļā no Sargasu jūras uz Eiropas jūrām un pēcāk upēm un ar tām savienotajiem ezeriem. Tātad tie tiek izņemti dabīgā zušu dzīves cikla,” vērtē Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Elīna Kolāte.

Jau ziņojām, ka Eiropas vides organizācijas prasīja ES Zivsaimniecības padomei atbalstīt visaptverošu zušu zvejas aizliegumu visos ES ūdeņos, tostarp saldūdeņos, kas tiek izmantoti zušu zvejai arī Latvijā. Tāpat organizācijas prasīja nodrošināt migrācijas ceļu nepārtrauktību upēs, kur vēsturiski dzīvojuši zuši un uzstāja uz to, ka stikla zušu ieguve ielaišanai ūdenstilpnēs ES dalībvalstīs pieļaujama tikai zušu aizsardzības nolūkos, nevis zvejas loma nodrošināšanai.

Papildu informācija:

Sarmīte Kolāte

Pasaules Dabas Fonda komunikācijas vadītāja

Tālr.: 26528198, E - pasts: skolate@pdf.lv