Brisele, 22.jūn., LETA--EUOBSERVER. Pēdējo desmit gadu laikā Turcija saņēmusi no Eiropas Savienības (ES) aptuveni miljardu eiro kā atbalstu demokrātijas, likuma varas, pilsoniskās sabiedrības un pamata tiesību stiprināšanai, izdevumam "EUobserver" atklāja Eiropas Komisijas (EK) preses pārstāvis.

EK pārstāvis atklāja, ka no 2007.gada līdz šā gada aprīlim Turcijai izmaksāti 979,6 miljoni eiro un tā saņems vēl, ņemot vērā Turcijas centienus iestāties ES.

EK uzmanīgi izvērtē finanšu palīdzību, kas tiek sniegta Turcijai, lai "pārliecinātos, ka tā ir saskaņā ar mūsu interesēm un vērtībām", piebilda ES pārstāvis.

Tomēr situācija Turcijā jau labu laiku devusi pamatu bažām, taču pēc pagājušā gada jūlija, kad Turcijā notika neveiksmīgais militārā apvērsuma mēģinājums, tā īpaši saasinājusies. Ankaras varasiestādes izmantojušas puču kā attaisnojumu vēl plašākai opozīcijas un neatkarīgo mediju vajāšanai. Par šķietamu saistību ar apvērsumu aizturēti aptuveni 50 000 cilvēku, bet vēl 138 000, to vidū karavīri, policisti, skolotāji un ierēdņi, atbrīvoti no darba.

Tostarp aizturēti 234 žurnālisti, atlaisti vairāk nekā 4400 tiesneši un prokurori un slēgtas gandrīz 2100 skolas.

Šomēnes Turcijas policija aizturēja starptautiskās cilvēktiesību aizstāvju organizācijas "Amnesty International" vietējās nodaļas priekšsēdētāju Taneru Kiliču un 22 advokātus. Kiličs apsūdzēts par sakariem ar pagājušā gada neveiksmīgā apvērsuma organizatoriem.

Bažas radījušas ne tikai apvērsuma mēģinājuma sekas, bet arī ievērojamā Turcijas prezidenta pilnvaru paplašināšana.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ir aicinājuši pārskatīt ES un Turcijas attiecības un pārtraukt sarunas par Turcijas iestāšanos ES. Tomēr Brisele un daļa ES dalībvalstu ir ieinteresētas saglabāt labas attiecības ar Turciju, ar kuru ES ir noslēgusi vienošanos par imigrācijas ierobežošanu.

EP liberāļu grupas vadītājs Gijs Ferhofstads pagājušajā nedēļā Strasbūrā pauda bažas, ka Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdoana izsalkumam pēc varas vairs nav robežu.

"Viņš var darīt, ko grib. Mēs nekādi nevēršamies pret Turciju, pat neapturam iestāšanās sarunas," norādīja Ferhofstads.

EK atklāja, ka plāno turpināt maksājumus Turcijai, neskatoties uz esošajiem apstākļiem. EK arī norādīja, ka pastāv tiesiski saistoši nosacījumi, kas papildina finansējumu.

Palīdzības mehānisma (Instrument for Pre-accession Assistance - IPA) ietvaros Turcija saņem no ES vairāk naudas nekā jebkura cita no ES kandidātvalstīm vai potenciālajām kandidātvalstīm. No 2007.gada līdz 2013.gadam Turcijai tika piešķirti aptuveni 4,8 miljardi eiro, kas ir vairāk nekā 40% no naudas, ko ES piešķīrusi IPA ietvaros.

No šīs summas izmaksāti 2,19 miljardi eiro un kopš 2014.gada apsolīti vēl 1,65 miljardi eiro, kas vēl nav izmaksāti.

EP ārlietu komiteja otrdien vēlreiz aicināja pārtraukt sarunas ar Turciju par iestāšanos blokā, norādot, ka sarunu pārtraukšana nozīmētu arī IPA finansējuma pārtraukšanu. Komiteja pieprasīja pārorientēt IPA finansējumu, lai tas tiktu izmatots tikai pilsonisko sabiedrību un bēgļu atbalstam Turcijā.

Eiropas Auditoru tiesa šomēnes paziņoja, ka sāks izmeklēt, kā nauda tiek tērēta. Izmeklēšanas rezultāti gaidāmi nākamgad.