Rīga, 17.okt., LETA. Augstākā tiesa (AT) otrdien nodeva atkārtotai izskatīšanai sava vīra slepkavības organizēšanā apsūdzētās narkologa Igora Kudoraja atraitnes Violetas Žaivoronko krimināllietu, aģentūru LETA informēja Baiba Kataja.

AT atzina, ka apelācijas instances tiesa nav ievērojusi šajā lietā AT 2016.gada 17.marta lēmumā paustās atziņas un nav norādījusi un analizējusi pierādījumus, kas apstiprina noziedzīga nodarījuma sastāva subjektīvās puses obligātu pazīmi - mantkārīgu nolūku. Kā arī, atzīstot apsūdzēto par vainīgu slepkavības organizēšanā, apelācijas instances tiesa nav norādījusi un analizējusi pierādījumus, kas apstiprina, ka apsūdzētā būtu organizējusi sava vīra slepkavību. Kasācijas instances tiesa norāda, ka ir būtiski noskaidrot katras personas lomu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Tādējādi apelācijas instances tiesa pieļāvusi Kriminālprocesa likuma normu pārkāpumu, kas ir pamats apelācijas instances tiesas sprieduma atcelšanai, skaidro Kataja.

Lieta nodota jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā. Augstākās tiesas lēmums nav pārsūdzams.

Jau ziņots, ka 2016.gada 9.decembrī Rīgas apgabaltiesa par vienu gadu samazināja ar pirmās instances spriedumu Žaivoronko piespriesto cietumsodu un noteica viņai deviņu gadu brīvības atņemšanu.

Kā aģentūrai LETA paskaidroja tiesas preses pārstāvis Raimonds Ločmelis, tiesa nolēma atcelt apgabaltiesas kā pirmās instances tiesas 2012.gada 19.marta spriedumu daļā par Žaivoronko noteikto sodu. Viņa tika sodīta ar brīvības atņemšanu uz deviņiem gadiem, nosakot policijas kontroli uz vienu gadu. Tādā veidā pirmās instances tiesas noteiktais cietumsods tika samazināts par vienu gadu.

Pārējā daļā pirmās instances tiesas spriedums atstāts negrozīts.

2016.gada martā AT Krimināllietu departaments pilnībā atcēla notiesājošo spriedumu Žaivoronko. AT toreiz atzina, ka šajā kriminālprocesā ir konstatēti fakti par personu citā kriminālprocesā, kas ir Kriminālprocesa likuma pārkāpums, un šādu tiesas nolēmumu nevar atzīt par tiesisku un pamatotu.

Izskatot lietu apelācijas kārtībā, Rīgas apgabaltiesa apsūdzēto iepriekš atzina par vainīgu uzrādītajā apsūdzībā un sodīja ar brīvības atņemšanu uz deviņiem gadiem. Pērn tiesa atcēla pirmās instances spriedumu daļā par noteikto sodu.

LETA jau ziņoja, ka, izskatot krimināllietu pirmajā instancē, apgabaltiesa 2013.gadā Žaivoronko atzina par vainīgu viņai celtajā apsūdzībā un sodīja ar reālu brīvības atņemšanu uz desmit gadiem, papildus nosakot arī mantas konfiskāciju un policijas kontroli uz vienu gadu. Tāpat apgabaltiesa toreiz nolēma, ka sievietei būs jāatlīdzina kaitējums vairākiem cietušajiem. Tiesa par labu vienai cietušajai lietā piedzina no apsūdzētās kaitējuma kompensāciju par nodarīto mantisko zaudējumu 2325 eiro (1634,63 latus) un par morālo aizskārumu 14 228 eiro (10 000 latu). Par labu citai cietušajai tiesa piedzina 331 eiro kaitējuma kompensāciju par nodarīto mantisko zaudējumu. Tomēr Žaivoronko netika apcietināta uzreiz pēc sprieduma nolasīšanas. Pirmās instances tiesa atstāja negrozītu viņai noteikto drošības līdzekli - policijas uzraudzību.

Kudojars ar diviem šāvieniem tika nogalināts 2010.gada 4.martā ap plkst.22.30 Rīgā, Ķengaragā. Jau pēc dažiem mēnešiem policija norādīja uz versiju, ka slepkavību mantkārīgā nolūkā organizējusi viņa paša sieva, bet slepkava bijis sievas brālis.

Ārsta atraitnei apsūdzība tika celta pēc Krimināllikuma (KL) 117.panta 9.punkta un 20.panta 2.daļas jeb par to, ka viņa organizējusi vīra slepkavību mantkārīgā nolūkā. Par KL 117.panta 9.punktā paredzēto noziedzīgo nodarījumu var sodīt ar mūža ieslodzījumu vai brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz 20 gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem, konfiscējot mantu.

Kā aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja Rīgas tiesu apgabala prokuratūras prokurore Jekaterina Kušakova, sākotnēji šajā lietā apsūdzība tika celta arī narkologa atraitnes draugam, bet vēlāk daļā pret viņu kriminālprocess tika izbeigts noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.

Žaivoronko savulaik atradās apcietinājumā, bet pēc tam apcietinājuma termiņš viņai netika pagarināts, tāpēc patlaban apsūdzētā ir brīvībā. Žaivoronko advokāts Oskars Rode jau pirms tiesas izmeklēšanas sākšanas aģentūrai LETA atklāja, ka apsūdzētā savu vainu neatzīst. Viņa nenoliedz, ka ir veikusi apsūdzībā norādītās faktiskās darbības, taču to mērķis nekādā gadījumā neesot bijis organizēt vīra slepkavību. Sievietes brālim 2010.gada 20.maijā tika piemērots apcietinājums, taču to izpildīt fiziski nebija iespējams, jo likumsargi vīrieti nevarēja atrast. Iespējams, meklējamā persona atrodas Baltkrievijā, 2010.gada vasaras sākumā norādīja policija.

Kā aģentūrai LETA toreiz pastāstīja Valsts policijā, ārsta sieva aizdomās par saistību ar sava vīra slepkavību tika aizturēta jau 2010.gada 9.martā, bet 11.martā tiesa viņai kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu. Ģimenē bija pieņemts lēmums par šķiršanos, tādēļ policija uzskatīja, ka tieši mantkārības dēļ sieva organizējusi vīra slepkavību.