Rīga, 18.nov., LETA. Latvijas valsts var izdzīvot bez daudz kā, bet ne bez iedzīvotājiem, sevišķi latviešiem, sestdien svinīgajā dievkalpojumā Doma baznīcā sacīja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskaps Jānis Vanags.

Vanags uzsvēra, ka šī gan ir nedaudz savāda gadadiena. "Tā ir un tās it kā nav. Latvijas Republikai paliek 99.gadi, taču visapkārt redz simboliku ar skaitli 100. Visas acis raugās uz simtgadi, un 99 šķiet tikai starpstacija, kur sagatavoties īstajiem svētkiem. Varbūt labi, ka tā, jo varam bez steigas un bez dekorācijām padomāt, kādi esam simtgades priekšvakarā? Kā mums tai sagatavoties? Ko Latvijai dāvināsim lielajā jubilejā?" vaicāja arhibīskaps.

Viņš uzsvēra, ka 99 vai 100 ir tikai cipars, savukārt vecums un jaunība ir cilvēku domās un sirdīs. Viņaprāt, atšķirība starp jaunību un vecumu ir pārliecība, ka dzīvošu un apziņa, ka neizdzīvošu.

"Viena lieta, kas pieder tikai jaunībai, ir pirmā mīlestība. Tā pati, par kuru Atklāsmes grāmatā runā Cilvēka Dēls, Pirmais, Pēdējais un Dzīvais. Viss, kas Latvijai pieder, ir radīts pirmajā mīlestībā un Latvija pati ir izcīnīta pirmās mīlestības karstumā. Pirmās mīlestības iedvesmā jaunekļi un vīri gāja cīņā, tauta stājās Baltijas ceļā un cēla barikādes, veidoja un atjaunoja savu valsti," skaidroja Vanags.

Viņš pauda, ka pirmās mīlestības kvēlē Latvijas tauta ar latviešiem kodolā ir paveikusi neticami daudz - tikai vienai no desmit tautām ir bijis pa spēkam vispār iegūt savu valsti. "Un joprojām, kad skaistie un talantīgie Latvijas cilvēki ar pirmās mīlestības sparu ķeras pie darba, tad Latvija uzmirdz - gan zinātnē, gan uzņēmējdarbībā, gan kultūrā, gan sportā, gan daudzās citās jomās. Mums ir uz ko atskatīties un teikt - es redzu tavus darbus un tavus pūliņus. Taču draudzei Efesā Kristus saka: man pret tevi ir tas, ka tu esi atmetis savu pirmo mīlestību," teica Vanags.

Viņš norādīja, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji šodien saka, ka ir "pievīlušies, aplauzušies" savā pirmajā mīlestībā, jo tā ir tikusi atmesta un pārdota. Vanags atgādināja Jāņa Dombura un Antras Cilinskas dokumentālo filmu "4.maija republika", kurā mēģināts izsekot norisēm politikā, biznesā un to savstarpējā mijiedarbībā. Vanags uzsvēra, ka neatkarības atjaunošanas gaitā iezīmējas kāds lūzuma punkts - kad cīņa par brīvību Latvijai pārtop cīņā par varu un naudu sev. Tas arī bija brīdis, kad Latvijas valsts vairs netika veidota pirmajā mīlestībā, piebilda Vanags.

"Atcerēsimies jaunību, cik briesmīgi bija pievilties pirmajā, tīrajā un naivajā mīlestībā! Varbūt jutāmies uz mūžu vīlušies visās sievietēs, vai visos vīriešos un mīlestībā vispār. Ne mazāk traumatisks ir pirmās mīlestības zaudējums savas valsts veidošanā. Liels solis pretī vecumam. No tās pašas dokumentālās filmas faktiski ir secināms, ka Latvijas tautu no atmodas laika sapņa par to, kāda būs brīvā Latvija, šķir astoņi privatizēti miljardi. Vairāk nekā pasaulē iedzīvotāju," pauda Vanags.

Vanags piekodināja, ka vislielākais zaudējums ir bijusi nevis nauda, bet cilvēku cerības, viņu iespējas dzīvē un uzticība savai valstij - tas Latvijai ir maksājis visdārgāko - daudzus simtus zaudētu dvēseļu, kuras ir papildinājušas latviešu rindas svešumā.

"Gribas cerēt, ka līdz ar privatizācijas procesa beigām mežonīgajā kapitālisma tikumi ir palikuši pagātnē. Ja ne, tad Latvija turpina tuvoties vecumam. Latvijas valsts var izdzīvot bez daudz kā, bet ne bez iedzīvotājiem, sevišķi latviešiem," teica arhibīskaps.

Viņš pauda, ka diemžēl notikušo pagriezt atpakaļ nav iespējams. Latvija šogad atzīmē 99 gadus, Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca šogad atzīmē 495 gadus, bet Kristīgā baznīca ir vairāk nekā 2000 gadu veca. "Kā vecākā māsa tā var ar Latviju dalīties pieredzē. Ne jau tādēļ, ka pati vēstures gaitā būtu bijusi nevainojama. Drīzāk tādēļ, ka nav bijusi nevainojama un ir piedzīvojusi to, kas jādara," secināja arhibīskaps.

"Šogad pasaule atzīmē Reformācijas piecsimtgadi. Pirms 500 gadiem baznīcas dzīvē bija pienācis laiks, kad tā bija atmetusi pirmo mīlestību un pārāk iepinusies cīņās par varu un naudu. Tas izraisīja Reformāciju, kas deva grūdienu jaunai attīstībai ne tikai reliģijas jomā, bet visur - izglītībā, zinātnē, mākslā, mūzikā, politikā, tautsaimniecībā un, un, un… Tā tas bija tādēļ, ka reformācija bija pavērsiens cilvēku domāšanā," atgādināja Vanags.

Viņš uzsvēra, ka pārmaiņas visās dzīves jomās sākās ar pārmaiņām cilvēku apziņā. Pieredze, kurā baznīca var ar Latviju dalīties ir tā, ka viss sākas no cilvēka prāta un sirds sakārtošanas. "Ja gribam, lai kaut kas mainās, ir jāsāk ar to," uzsvēra Vanags.

Jau vēstīts, ka šodien tiek svinēta Latvijas Republikas 99 gadu jubileja. Latvijas Republika tika proklamēta 1918.gada 18.novembrī plkst.16 Otrajā pilsētas teātrī, tagadējā Latvijas Nacionālajā teātrī.