Berlīne, 18.okt., LETA--REUTERS. Vācijas kanclere Angela Merkele trešdien sāk koalīcijas sarunas, taču viņu gaida smags uzdevums, kuru vēl vairāk sarežģījusi konservatīvo sakāve pagājušās nedēļas nogalē notikušajās Lejassaksijas landtāga vēlēšanās.

Merkelei nāksies pielikt visas savas konsensa veidošanas prasmes, lai panāktu trīspusējo vienošanos par koalīcijas izveidi starp viņas vadītajiem kristīgajiem demokrātiem (CDU) un to Bavārijas meitaspartiju - Kristīgi sociālo savienību (CSU), liberālo Brīvo demokrātu partiju (FDP) un "zaļajiem".

Koalīcijas līgums, ja tādu izdosies noslēgt, noteikts ne tikai viņas manevra iespēju robežas Vācijas iekšpolitikā, bet arī starptautiskajā arēnā.

Iepriekšējos 12 gadus, kurus Merkele aizvadījusi kanclera krēslā, tieši pateicoties dominējošajām pozīcijām Vācijas iekšpolitikā, viņa spējusi spēlēt vadošo lomu arī Eiropas Savienībā (ES), kurai šajā laikā nācies pārvarēt gan eirozonas finanšu krīzi gan tā dēvēto migrācijas krīzi.

Taču, ja trīspusējo koalīciju neizdosies izveidot, daļa konservatīvo bažījas, ka tas vēl vairāk var stiprināt pret imigrāciju noskaņoto eiroskeptiķu partiju "Alternatīva Vācijai" (AfD), kurai 24.septembrī notikušajās Bundestāga vēlēšanās pirmo reizi izdevies iekļūt parlamenta apakšpalātā.

Tā dēvētā Jamaikas koalīcija līdz šim Vācijas nacionālā līmenī nav pieredzēta, un koalīcijas sarunu veiksme nebūt nav garantēta.

Trešdien CDU/CSU pārstāvji tiksies ar FDP un "zaļo" sarunu delegācijām atsevišķi, bet pirmā kopīgā trīspusējā tikšanās paredzēta piektdien.

"Tagad mums jāizvērtē, vai iespējams atrast platformu kopīgai politikai. Es to vēl neesmu izlēmis," sarunu priekšvakarā intervijā sabiedriskajai radiostacijai "Deutschlandfunk" atzinis FDP līderis Kristiāns Linders.

Situāciju papildus sarežģī apstāklis, ka gan CDU, gan FDP, gan "zaļie" jebkuru panākto vienošanos vēlas nodot apstiprināšanai attiecīgo partiju ierindas biedriem, un, kā atzinis FDP vadītāja vietnieks Volfgangs Kubickis, "būtu iluzori ticēt, ka mēs varētu sarunas pabeigt līdz Ziemsvētkiem".

Viens no jautājumiem, kurā varētu būt visgrūtāk panākt vienošanos, ir imigrācijas politika.

Aizpagājušās nedēļas nogalē CDU un CSU beidzot panāca vienošanos par tā dēvētajiem patvēruma meklētāju griestiem, paredzot, ka gada laikā Vācijā uzņemamo patvēruma meklētāju skaits nedrīkst pārsniegt 200 000.

Taču konservatīvo iespējamie koalīcijas partneri pret šo ideju iebilst, dodot priekšroku jaunu imigrācijas kritēriju ieviešanai, lai piesaistītu izglītotus viesstrādniekus, kas varētu novērst darbaspēka deficītu Vācijas darba tirgū.

"Zaļo" pārstāvis Jirgens Tritins intervijā laikrakstam "Passauer Neue Presse" norādījis, ka konservatīvo tieksme nosliekties pa labi, lai atgūtu vēlētājus, kas pēdējās vēlēšanās pārbēguši AfD nometnē, sarunas par "Jamaikas koalīcijas" veidošanu var apgrūtināt.

Iespējamo koalīcijas partneru starpā dziļas domstarpības valda arī citos jautājumos, sākot ar ES un beidzot ar vides nodokli.

Tā dēvētā Jamaikas koalīcija pirmo reizi tika izveidota 2009.gadā nelielajā Zāras zemē, taču tā sabruka 2012.gada janvārī. Tomēr tāda pati koalīcija nāca pie varas Šlēsvigā-Holšteinā pēc šī gada maijā notikušajām landtāga vēlēšanām.

Zāras zemes premjerministre Annegrēte Krampa-Karenbauere, kura pārstāv CDU un savulaik vadīja arī Jamaikas koalīciju, uzsvērusi, ka šādas trīspusējas alianses izveidei nepieciešama savstarpējā uzticība.

Uz jautājumu, kas varētu veicināt šādu savstarpējo uzticību un izpratni viņa atbildēja: "Sarunas, sarunas, sarunas."

Taču savstarpējas uzticības veidošanu apgrūtina partiju lielās sarunu delegācijas - CDU/CSU sarunām deleģējuši 28 politiķus, bet "zaļie" - 14 cilvēkus.

Intervijā žurnālam "Focus" Kubickis atzinis, ka tā ir "kardināla kļūda", sarunas uzsākt tik lielu delegāciju sastāvā, norādot, ka tas neveicina savstarpējo uzticību un nevar būt par pamatu "labām un konfidenciālām sarunām".

Savstarpējās aizdomas var novest pie sarunu dalībnieku vēlmes visus jautājumus sīki reglamentēt koalīcijas līgumā, kura apjoms, domājams, pārsniegs tās 130 lapaspuses, kas regulēja Merkeles līdzšinējās "lielās koalīcijas" darbu.

Tas papildus vairo risku, ka Merkeles manevra iespējas politikas veidošanā tiks ievērojami ierobežotas.

Tomēr, no otras puses, koalīcijas sarunu gaitu var atvieglot Vācijas budžeta pārpalikums, kuru var izmatot sarunu partneru "īpašo vēlmju" apmierināšanai, vai tā būtu nodokļu pazemināšana, vai arī investīcijas infrastruktūrā, pielāgojot valsti digitālajam laikmetam.

Taču, ja Merkelei neizdosies izveidot trīspusējo koalīciju ar FDP un "zaļajiem", viņai teorētiski pastāv iespēja atgriezties pie "lielās koalīcijas" ar sociāldemokrātiem (SPD), lai gan tie jau paziņojuši par pāriešanu opozīcijā.

Ja sociāldemokrāti tomēr savu lēmumu nemainīs, Merkelei atliks vienīgi mēģināt izveidot mazākuma valdību vai arī izsludināt jaunas vēlēšanas, tas ir, ķerties pie scenārija, kas līdz šim Vācijas pēckara vēsturē nav izmēģināts.

"Ja mums neizdosies situāciju pakļaut kontrolei, politiskā sistēma, kura mums bijusi 70 gadus, un tās sniegtā stabilitāte būs apdraudēta," sarunā ar aģentūru "Reuters" atzinis kāds augsta ranga politiķis konservatīvo aprindās, kas vēlējās palikt anonīms.