Rīga, 22.sept., LETA. Pirmdien Ministru kabineta komiteja izskatīs likumprojektu "Veselības aprūpes finansēšanas likums", liecina valdības dokumentu vietnē "e-portfelis" pieejamā komitejas sēdes darbakārtība.

Kā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris, valdībā iesniegtais likumprojekts tika atbalstīts Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes Veselības nozares apakšpadomes sēde, kā arī tam konceptuālu atbalstu sniegusi LVSADA padome.

Keris skaidroja, ka likuma pieņemšanas gaitā iespējamas kādas izmaiņas, tomēr galvenais, lai tajā tiktu saglabātas visas patlaban veselības nozarei un tās darbiniekiem būtiskās finanšu garantijas, kā arī svarīgi, "lai likumprojekts netiktu nomarinēts, bet patiešām tiktu pieņemts steidzamības kārtā".

Veselības ministrijas (VM) iesniegtais Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts sastāv no 15 pantiem un pārejas noteikumiem, kuros pausts, ka likums stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī. Tāpat pārejas noteikumos iekļauts, ka Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo likumu par valsts budžetu paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu veselības aprūpei tādā apmērā, lai publiskais finansējums 2020.gadā sasniegtu 4% no iekšzemes kopprodukta.

Vienlaikus likuma pārejas noteikumos pausts, ka veselības aprūpes valsts finansējuma pieaugums nedrīkst būt mazāks par 235,8 miljoniem eiro 2018.gadā, 372,1 miljoniem eiro 2019.gadā un 442 miljoniem eiro 2020.gadā, kā arī, ka veselības aprūpes valsts finansējuma ietvaros valsts finansējums veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai nedrīkst būt mazāks par 117,3 miljoniem eiro 2018.gadā, 185,5 miljoniem eiro 2019.gadā un 253,5 miljoniem eiro 2020.gadā.

Likuma mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu veselības aprūpes finansēšanu, kuras pamatā ir visas sabiedrības solidāra iesaiste atbildīgā nodokļu maksāšanā, lai veicinātu labai starptautiskai praksei atbilstošu veselības aprūpes finansējumu, tādējādi sekmējot veselības aprūpes pieejamību un sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos.

Likumprojektā ierakstīts, ka valsts apmaksātajā medicīniskās palīdzības minimumā ietilps neatliekamā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta pakalpojumi un ārstēšanai paredzētās zāles un medicīniskās ierīces, kas tiek kompensētas no valsts budžeta, kā arī veselības aprūpes pakalpojumi, lai ārstētu saslimšanas ar nozīmīgu ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem vai apdraudējumu sabiedrības veselībai, tostarp psihiskas saslimšanas un tuberkuloze, un šo saslimšanu ārstēšanai nepieciešamie medikamenti.

Lai saņemtu veselības aprūpes pilno grozu, iedzīvotājam jābūt valsts obligātajai veselības apdrošināšanai. Likumprojektā norādīts, ka tiesības uz valsts obligāto veselības apdrošināšanu ir personai, par kuru veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veselības apdrošināšanai saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kā arī valsts aizsargātas personas vai iedzīvotāji, kas veikuši veselības apdrošināšanas iemaksas, kas nākamgad nodokļu nemaksātājiem būs jāveic 1% apmērā no minimālās mēneša algas, vēl pēc gada apmērs pieaugs līdz 3%, bet 2020.gadā - jau līdz 5%.