"LETA" pieder 60 avīžu kioski visā Latvijā

Palielinoties Latvijas telegrāfa aģentūras LETA autonomijai, arvien vairāk tika domāts, kā palielināt aģentūras ienākumus un lai tā nebūtu atkarīga tikai no valsts budžeta līdzekļiem. Tika izveidota un gadu jau darbojās izdevniecība, taču bija nepieciešamas vietas, kur LETA varētu tirgot savus un citu izdevumus, tāpēc 1921.gada beigās LETA ar Satiksmes ministrijas piekrišanu Latvijas dzelzceļa stacijās izvietoja savus avīžu kioskus.

Latvijas telegrāfa aģentūras LETA statūti jau gaidīja savu apstiprināšanu valdībā, bet Rihardam Bērziņam bija jādomā, kā pēc iespējas labāk un ar rezultātu palielināt LETA ienākumus. Jau darbojās LETA izdevniecība, kura izdeva grāmatas un drukātos medijus, tika izveidotas LETA filiāles vairākas Latvijas pilsētās, kurās varēja pieņemt sludinājumus medijiem, kā arī oficiālos sludinājumus valsts medijos.

Tomēr bija jāmeklē risinājums, kā veiksmīgāk pārdot pašas LETA produkciju. Ideja radās – bija nepieciešams izveidot avīžu kiosku tīklu pa visu Latviju. R.Bērziņš vairākas reizes tikās ar satiksmes ministru, lai vienotos, ka LETA visā Latvijā dzelzceļa stacijās izvietos avīžu kioskus. Vienošanās tika panākta, un jau 1922.gada janvāra beigās Latvijas dzelzceļa stacijās bija izvietoti 60 LETA avīžu kioski, kuros tirgoja avīzes, žurnālus, grāmatas un pastkartītes. Nedaudz vēlāk Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē un Vecgulbenē tika izveidoti LETA grāmatu un rakstāmlietu veikali.