LETA tiek pakļauta Latvijas PSR Ministru Padomei

Pēc kara tapa skaidrs, ka turpmākos 44 gadus LETA pārvaldīs Padomju Savienības institūcijas, tādējādi mainot ne tikai pašas ziņu aģentūras darbības principus, bet arī uzstādījumus, kā strādāt ar informāciju un kam to nevar sniegt.

Darbs Padomju Latvijas Telegrāfa aģentūrā bija prestižs, taču tas ierobežoja jebkuras brīvības izpausmes, tādējādi darbā ar informāciju, kas jānodod tālāk citiem medijiem, bija jāievēro neskaitāmas instrukcijas, darba apraksti, tomēr viens no svarīgākajiem aspektiem bija iestāšanās Komunistiskajā partijā.

Pēc tam, kad jaunajam Latvijas Telegrāfa aģentūras vadītājam Voldemāram Bušam bija izdevies atjaunot aģentūras redakcijas darbu, tika risināts jautājums, kādai valsts institūcijai aģentūrai jāpakļaujas. Protams, ilgi domāt nevajadzēja, jo Latvijas Telegrāfa aģentūra tika veidota pēc Padomju Savienības ziņu aģentūras TASS modeļa. Lai gan Latvijas Telegrāfa aģentūra skaitījās kā viena no TASS filiālēm, tā ar 1946.gada marta lēmumu tika nodota Latvijas PSR Ministru Padomes pakļautībā.

Kopš 1946.gada LETA jau plaši zināma kā LTA, šāds saīsinājums tika lietots līdz pat 1990.gadam, kad aģentūra atguva savu vēsturisko nosaukumu. Savukārt no 1946.gada līdz pat 1972.gadam LTA bieži tika mainīta vadība. Okupācijas sākumā to vadīja Bušs, tad Viktors Ļezins, tad atkal Bušs, Nikolajs Vladimirskis, Otto Jurans, Sergejs Virtmanis, Ivans Veselovs, Arnolds Karnītis un Ziedonis Banka.