Tiek uzsākts LETA privatizācijas process

LETA privatizācijas process tiek aizsākts 1995.gadā ar Latvijas Republikas Valsts īpašuma fonda ģenerāldirektora Jāņa Kosīša 25.oktobra vēstuli PA ģenerāldirektoram Jānim Naglim „par privatizācijas ierosinājumu pieņemšanas izsludināšanu” kārtējai uzņēmumu porcijai, kurā atradās arī LETA”. Privatizācijas ierosinājums tika virzīts augstākstāvošām instancēm un tur atbalstīts.

1996.gada 14.februārī Ministru prezidents Andris Šķēle un ekonomikas ministrs Guntars Krasts parakstīja Ministru kabineta rīkojumu Nr.47 ar privatizējamo uzņēmumu sarakstu, kuram sekoja piebilde, lai LETA „pēc privatizācijas saglabā savu darbības profilu”. Tā paša gada 17.jūnijā Privatizācijas aģentūras valde apstiprināja LETA privatizācijas noteikumus, kurā tika noteikts, ka privatizētājam jāiegulda uzņēmumā 90 tūkstoši latu, kas praktiski nozīmēja segt uzņēmuma parādus.

Pretendenti savus pieteikumus varēja iesniegt līdz 1997.gada 12.augustam. Ja būtu vairāki pretendenti, tad 23.augustā notiktu izsole, kurā tiktu izsolīts uzņēmuma parāds valsts budžetam, bet tā kā līdz 1997.gada 12.augusta plkst.16:00 atbilstoši apstiprinātajiem privatizācijas noteikumiem bija pieteicies tikai viens pretendets – Mārtiņš Barkāns, izsole tika atcelta un M.Barkāns ar 1997.gada 14.augusta lēmumu Nr.145/1948 tika apstiprināts par privātā kapitāla piesaistītāju LETA privatizācijas realizēšanai.

Ar Privatizācijas aģentūras valdes 2000.gada 31.oktobra lēmumu Nr.259/31734 LETA privatizācijas process tika pabeigts.

Avots: A.Kluinis „LETA. Nacionālās ziņu aģentūras lomas 20./21.gs. Latvijā”, 2005