Brisele, 1.okt., LETA. Bijušais Nīderlandes premjerministrs Marks Rite ar oktobri kļūst par NATO ģenerālsekretāru, šajā amatā nomainot Jensu Stoltenbergu.

NATO jaunais ģenerālsekretārs Marks Rite otrdien, stājoties alianses vadītāja amatā, centās kliedēt bažas par iespējamo Donalda Trampa uzvaru gaidāmajās ASV vēlēšanās un solīja turpināt atbalstu Ukrainai.

Bijušais Nīderlandes premjerministrs stājas amatā sarežģītā laikā, kad Krievija turpina karu Ukrainā un Ķīna izrāda savu pieaugošo spēku, bet līdz ASV prezidenta vēlēšanām palicis tikai mēnesis. Balsojuma iznākums ASV 5.novembra vēlēšanās Ritem būs pirmais lielais pārbaudījums. Priekšvēlēšanu kampaņā Tramps draudējis neaizstāvēt NATO dalībvalstis, kas netērē pietiekami daudz līdzekļu aizsardzībai, un solījis, ka viņš var ātri panākt vienošanos ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, lai izbeigtu karu Ukrainā.

"Es neesmu noraizējies. Es ļoti labi pazīstu abus kandidātus. Es četrus gadus strādāju kopā ar Donaldu Trampu. Viņš bija tas, kurš mudināja mūs tērēt vairāk, un viņš to panāca," pirms oficiālās pilnvaru pārņemšanas ceremonijas sacīja Rite. "Es varēšu strādāt gan ar vienu, gan otru, lai arī kāds būtu vēlēšanu iznākums," sacīja jaunais alianses vadītājs.

Rite kā vienu no savām galvenajām prioritātēm minēja atbalstu Kijivai, kā arī to, lai NATO turpinātu tērēt vairāk līdzekļu aizsardzībai un stiprinātu saites ar partneriem Āzijas un Klusā okeāna reģionā. "Mums jānodrošina, lai Ukraina nostiprinātos kā suverēna, neatkarīga, demokrātiska valsts," viņš sacīja žurnālistiem.

Vēl viens svarīgs Rites uzdevums būs arī turpmāk mudināt NATO dalībvalstis vairāk tērēt savām militārajām vajadzībām, lai novērstu jebkādu iespējamo apdraudējumu no Maskavas puses.

Rite, pārstāvot liberāli konservatīvo Tautas partija brīvībai un demokrātijai (VVD), vadīja Nīderlandes valdību gandrīz 14 gadus, ilgāk nekā jebkurš cits pirms viņa, un tiek uzskatīts par ļoti pieredzējušu politiķi, jo īpaši ārlietu jautājumos.

Jūlijā viņš atkāpās no Nīderlandes premjerministra amata, lai stātos pie NATO vadības stūres.

Rites kandidatūrai uz NATO ģenerālsekretāra amatu stingru atbalstu pauda ASV prezidents Džo Baidens un viņu atbalstīja arī lielākā daļa Eiropas līderu. Ilgus gadus būdams Nīderlandes premjerministrs un sadarbojoties ar dažādām starptautiskām organizācijām, Ritem izveidojies plašs kontaktu loks.

Kāds diplomāts raidorganizācijai DW norādīja, ka Ritem Eiropas Savienībā (ES) izveidojusies reputācija kā politiķim, kurš visu noraida, jo viņš iebildis pret vērienīgajiem reformu plāniem un Francijas prezidenta Emanuela Makrona izvirzītajām idejām. Tomēr Rite labi saprotas ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu. Viņš ir labās attiecībās arī ar Itālijas premjerministri Džordžu Meloni. Rite un Meloni kopā ierosinājuši patvēruma pieteikumus izskatīt trešajās valstīs ārpus ES.

Tomēr Ritem varētu nākties grūti veidot labas attiecības ar Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu. Ritem nācās apsolīt Orbānam, ka Ungārijai nekad nebūs jāpiedalās Ukrainas atbalsta pasākumos ārpus NATO teritorijas, kamēr vien Rite vadīs aliansi. Orbāns, kurš joprojām uztur attiecības ar Krieviju, ir arī izslēdzis ieroču piegādes Ukrainai.

Rites liberālā politika un Orbāna neliberālās nostādnes bieži rada domstarpības starp abiem politiķiem, kad runa ir par ES. Kad Ungārija 2021.gadā pieņēma pret seksuālajām minoritātēm vērstu likumu, Rite izteicās, ka Orbānam nekas netraucē izstāties no ES, ja viņš nepiekrīt bloka politikai.

Rite ir slavens ar savu spēju pārvarēt politiskās grūtības, kas var būt noderīga prasme gadījumā, ja ASV prezidenta vēlēšanās uzvarēs Donalds Tramps un sāks atkal kritizēt NATO.

Trampa pirmās prezidentūras laikā viņam un Ritem izveidojās pārsteidzoši pozitīvas attiecības, un Tramps pat nosauca Riti par "draugu". Taču Rite asi iebilda pret Trampa protekcionistisko ekonomisko politiku.

Atšķirībā no Trampa, Rite ir nelokāms Ukrainas atbalstītājs un ir pārraudzījis apjomīgas ieroču piegādes Kijivai. Tomēr pati Nīderlandes armija visu Rites valdīšanas laiku bija nepietiekami finansēta. Šogad Nīderlande pirmo reizi tērēs aizsardzībai 2% no iekšzemes kopproduktu (IKP), kas atbilst NATO noteiktajiem izdevumu mērķiem.

Rite jau sen kritizējis Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, arī tāpēc, ka Krievija ir atbildīga par MH17 pasažieru lidmašīnas notriekšanu ar Krievijas raķeti ar virs Austrumukrainas 2014.gada vasarā. Lielākā daļa no 298 cilvēkiem, kas gāja bojā lidmašīnas katastrofā, tai atrodoties ceļā no Amsterdamas uz Kualalumpuru, bija Nīderlandes pilsoņi.