Vārds:
Parole:
Viesa pieeja

Komentārs redaktoram

Lāce: Latvijas okupācijas laikā Dziesmu un deju svētki Kanādā un citur pasaulē bija svētnīca
Jūsu vārds:
E-pasts:
Komentārs:
Drošības kods:
Lai nomainītu drošības kodu, spied uz tā
Ievadi kodu šeit:
    Ziņas

    Lāce: Latvijas okupācijas laikā Dziesmu un deju svētki Kanādā un citur pasaulē bija svētnīca

    Rīga, 5.jūl., LETA. Gadu desmitiem un īpaši laikā, kad Latvija atradās okupācijas jūgā, Dziesmu un deju svētki Kanādā un citur pasaulē bija brīvības un latviskās kultūras svētnīcā, uzsvēra kultūras ministre Agnese Lāce (P), uzrunājot XVI Latviešu Dziesmu un deju svētku Toronto, Kanādā, dalībniekus.

    Kā aģentūru LETA informēja ministres padomniece Rita Plūme, svētkus atklāja ceturtdien, un dalībniekus sveica arī Latvijas kultūras ministre.

    Viņa atzīmēja, ka 150 gadu laikā Dziesmu un deju svētki ir "plaukuši un sazarojušies". Lāce norādīja, ka līdzās dziedāšanai godā ir celta dejošana, starp vispārējiem Dziesmu un deju svētkiem pulcējas skolu jaunatne, un vieni no krāšņākajiem svētkiem turpina plaukt latviešu mītnes zemēs visapkārt pasaulei.

    Latvijas kultūras ministre arī pateicās latviešu diasporai par ieguldīto darbu svētku organizēšanā un latvisko tradīciju kopšanā un sargāšanā. Viņa uzsvēra, ka tikai kopā mēs esam stipra un saliedēta tauta. Diasporas neatlaidības un mīlestības pret Latviju dēļ, visai pasaulei var parādīt, ka "mūsu sirdis sit vienotā ritmā" neatkarīgi no tā, kur atrodamies un aizvadām ikdienas gaitas.

    Kultūras ministres vizīte Kanādā turpināsies līdz pirmdienai.

    LETA jau rakstīja, ka XVI Latvijas Dziesmu un deju svētkus Kanādā norisinās no ceturtdienas, 4.jūlija, līdz svētdienai, 7.jūlijam. Dziesmu svētki Kanādā tiek rīkoti no 1953.gada, savukārt Dziesmu un deju svētki - no 2019.gada. Ar filmu "Zeme, kas dzied", kura vēsta par pirmajiem svētkiem 1873.gadā, XVI Latviešu Dziesmu un deju svētkos svinēs Dziesmu svētku kustības Latvijā 150 gadus.

    Paredzēts, ka XVI Latviešu Dziesmu un deju svētku laikā notiks vairāk nekā 25 pasākumi, piemēram, koncerti, izrādes, izstādes, filmu demonstrācija. Īpašie svētku viesi būs grupa "Raxtu raxti", Latvijas Universitātes koris "Aura", tautas deju ansamblis "Teiksma", operdziedātāja Maija Kovaļevska, komponists Raimonds Tiguls, Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāte, džeza dziedātāja Arta Jēkabsone un dalībnieki no Kanādas, ASV, Eiropas un Latvijas.

    • Publicēta: 05.07.2024 22:57
    •  
    • © Bez aģentūras LETA rakstiskas piekrišanas aizliegts šīs ziņas tekstu jebkādā veidā un apjomā pārpublicēt vai citādi izmantot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs. Pārkāpumu gadījumos tiesvedība norit atbilstoši Latvijas likumiem.
    • Visur
    • Ziņas
    • Preses relīzes
    • Foto

    Piesakies ziņām e-pastā

    Reklāma

    LETA projekti