Rīga, 1.okt., LETA. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien izskatīšanai trešajā jeb galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, kas aizliegs izmantot mobilos tālruņus skolās 1.- 6.klašu skolēniem, ja vien tie nebūs nepieciešami mācību programmas apgūšanai.

Deputāti vienojās, ka šī norma varētu stāsies spēkā 2025.gada 1.februārī.

Izglītības iestādēm tiks paredzēta atbildība obligāti līdz 2025.gada 31.maijam noteikt nosacījumus un kārtību, kādā izmanto tehniskos līdzekļus mācību un audzināšanas procesā un saziņā.

Aizliegums varētu attiekties arī uz pirmsskolas audzēkņiem.

Priekšlikumu iesniedza opozīcijas deputāts Česlavs Batņa (AS). To atbalstījušas vairākas Saeimas frakcijas, kā arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija.

Jaunākajā UNESCO Globālās izglītības monitoringa ziņojumā "Tehnoloģijas izglītībā" valstis tiek mudinātas noteikt savus nosacījumus tam, kā tehnoloģijas tiek izstrādātas un izmantotas izglītībā, lai tās neaizstātu personisku, skolotāju vadītu mācīšanu un mācīšanos.

Mobilo telefonu izmantošanu mācību stundās aizliegušas Nīderlande, Grieķija un Itālija, bet Vācijā šis jautājums tiek apspriests.

Ziņojuma autori aicina valstis izvērtēt, vai tehnoloģijas ir piemērotas izglītības mērķiem un to lietošana sniedz visiem vienlīdzīgas iespējas. Ziņojumā pausts, ka ir maz pārliecinošu pierādījumu digitālo tehnoloģiju pievienotajai vērtībai izglītībā, jo tehnoloģijas attīstoties ātrāk, nekā to esot iespējams novērtēt.

Lai arī tehnoloģiju pieejamība un universālais dizains ir paplašinājis iespējas mācīties cilvēkiem ar invaliditāti, piemēram, ar redzes traucējumiem, piekļuve tehnoloģijām ziņojumā tiek vērtēta kā nevienlīdzīga, jo pasaulē tikai 40% sākumskolu, 50% pamatskolu un 65% vidusskolu pieslēgtas internetam.

Ziņojumā arī uzsvērts, ka skolotāji bieži jūtas nesagatavoti un viņiem trūkst pārliecības, mācību procesā izmantojot tehnoloģijas, bet tikai pusē valstu ir standarti skolotāju informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmju attīstībai. Tāpat tiek vērsta uzmanība uz kvalitātes un daudzveidības regulējuma un kontroles trūkumu, kā arī pārmests, ka tehnoloģiju iegādē netiek ņemta vērā ilgtermiņa ietekme uz valsts budžetu, bērnu labklājību un planētu.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja arī Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča piedāvātos grozījumus Izglītības likumā, kas ļautu skolu direktoriem drošības apsvērumu dēļ pārmeklēt skolēnu mantas un ierobežot pārvietošanos.

Plānots, ka šī likuma norma stāsies spēkā 2025.gada 1.februārī.

Izglītības iestādes vadītājam vai viņa pilnvarotai personai savu, izglītojamo, pedagogu vai citu personu drošības, veselības vai dzīvības apdraudējuma gadījumā plāno dot tiesības pieprasīt uzrādīt un pārbaudīt skolēna personīgās mantas, kā arī ierobežot izglītojamā pārvietošanos. Kārtību, kādā skolu direktors to veic, noteiks Ministru kabinets.

Drošības apsvērumu dēļ izglītības iestādei būtu tiesības ierobežot izglītojamo Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un pārvietošanās brīvību, ciktāl tas nepieciešams apdraudējuma novēršanai.

Valsts prezidents iepriekš akcentējis, ka skolu drošībai izglītības iestādē ir jābūt prioritātei, bez kuras nav iedomājams kvalitatīvs izglītības process - tiesības justies droši ir gan pedagogiem, gan skolēniem, gan pārējam izglītības iestādes personālam.

Rinkēvičs uzskata, ka likumdevējam, balansējot izglītības iestāžu tiesības rīkoties un izglītojamo tiesības paļauties uz saprātīgu savu tiesību un interešu aizsardzību, ir jāatrod samērīgs līdzsvars, kas nepieļautu patvaļu ne no vienas puses.

Plānotas arī citas izmaiņas. Piemēram, patlaban likumā ir iekļauts regulējums, kas paredz vecāku pienākumu informēt izglītības iestādes vadītāju par bērna veselības stāvokli un jebkādiem citiem apstākļiem, kas var ietekmēt izglītības programmas apguvi un tajā iesaistītās personas. Tomēr praksē ir gadījumi, kad vecāki nav snieguši minēto informāciju, un šāda informācijas nesniegšana ir būtiski ietekmējusi izglītības programmas apguvi un tajā iesaistītās personas.

Valsts prezidents secina, ka likumā iekļautais vecāku pienākums sniegt būtisku informāciju par bērnu izglītības iestādei bez likumā paredzētas atbildības bieži vien netiekot pildīts, tāpēc pēc Rinkēviča rosinājuma par informācijas apzinātu nesniegšanu vecākiem plāno piemērot sodu no 100 līdz 200 eiro.

Tāpat iecerēts, ka, īstenojot izglītības programmu, kā arī ar to saistītajos mācību un audzināšanas pasākumos, izglītības iestāde noteiks kārtību, kādā pedagogi un izglītojamie izmanto tehniskos līdzekļus, tostarp informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, iekārtas, robotikas detaļas un programmatūras.

Rinkēvičs atzīmēja, ka grozījumu mērķis ir risināt jautājumus, par kuriem prezidents daudz esot runājis ar pedagogiem reģionālo vizīšu laikā, ar Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, kā arī tiekoties ar skolotājiem, kuri ir cietuši no vardarbības. Vienlaikus grozījumu mērķis ir sekmēt drošību skolās, veicināt lielāku ne tikai skolas, bet arī vecāku atbildību.