Tbilisi, 27.apr., LETA--UKRAINSKA PRAVDA. ASV Senāta divpartiju grupa piektdien nosūtījusi vēstuli Gruzijas premjerministram, brīdinot, ka "ārvalstu aģentu" likuma pieņemšanas gadījumā viņi būs spiesti lūgt mainīt ASV politiku attiecībā uz Gruziju.

Vēstuli Gruzijas valdības vadītājam Iraklijam Kobahidzem nosūtīja 14 senatori. Šis dokuments satura ziņā ir asākais no visiem pārējiem Senāta paziņojumiem.

Vēstulē senatori aicināja Gruzijas valdību atsaukt likumu, kas apdraud ASV un Gruzijas attiecības un palielina sankciju iespējamību pret atsevišķām personām, tiešā valsts finansējuma pārtraukšanu un vīzu ierobežojumu paplašināšanu.

Senatori arī noraida Gruzijas valdošās partijas "Gruzijas sapnis" apgalvojumu, ka "ārvalstu aģentu" likums ir līdzīgs ASV likumam FARA.

Vēstules beigās senatori sola, ka viņi nekad nepametīs "Gruzijas tautas centienus, kas ir skaļi un skaidri pauduši savu nostāju par labu demokrātiskai un eiropeiskai nākotnei, ko dzird visi".

Viņi norādīja, ka ASV un Gruzijas attiecības ir balstītas uz abpusējām interesēm un kopīgām vērtībām, un katrs no viņiem stingri atbalsta šo attiecību turpmāku padziļināšanu.

Tomēr viņi arī norāda, ka attiecības nevar "turpināties, kamēr šis likums netiks atcelts".

Tbilisi 28.aprīlī gatavojas lielai akcijai mītiņam pret likumu par "ārvalstu aģentiem", kas apdraud Gruzijas virzību uz Rietumiem un integrāciju Eiropā.

Likumprojekta otrais lasījums paredzēts 29.aprīlī. Tajā pašā dienā valdošā partija "Gruzijas sapnis" aicināja savus atbalstītājus uz mītiņu.

Likumprojekts izsaucis protestus Gruzijā un raisījis bažas Rietumos, daudziem uzskatot to par šķērsli Gruzijas centienos pievienoties Eiropas Savienībai (ES).

Gruzijas valdošā partija "Gruzijas sapnis" šo likumprojektu atkārtoti iesniedza parlamentā šī mēneša sākumā, gadu pēc tam, kad tā protestu dēļ bija spiesta atcelt gandrīz identisku priekšlikumu.

Likums paredzētu, ka nevalstiskajām un plašsaziņas līdzekļu organizācijām, kas saņem vairāk nekā 20% ārvalstu finansējuma, būtu jāreģistrējas kā organizācijām, kas "darbojas ārvalsts interesēs". Šī frāze ir vienīgā atšķirība salīdzinājumā ar pagājušajā gadā atsaukto projektu, kurā bija teikts, ka attiecīgajām grupām jāreģistrējas kā "ārvalstu ietekmes aģentiem".

Likumprojekta pretinieki dēvē to par "Krievijas likumu" un apgalvo, ka likuma pieņemšana kavētu Gruzijai realizēt savu mērķi pievienoties Eiropas Savienībai, kas pagājušajā gadā piešķīra valstij sen kāroto kandidātvalsts statusu.

ES ir aicinājusi Tbilisi nepieņemt šo likumprojektu, norādot, ka tas ir pretrunā demokrātiskajām reformām, kas valstij jāveic, lai virzītos uz dalību ES. Eiropadomes prezidents Šarls Mišels norādījis, ka likumprojekts attālina Gruziju no ES, nevis pietuvina tai.

Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili ir paziņojusi, ka neparakstīs šo likumprojektu, ja parlaments to apstiprinās. Taču prezidentes veto var nebūt ilgs mūžs. Zurabišvili pilnvaru termiņš beidzas šogad, un saskaņā ar konstitūcijas izmaiņām nākamo prezidentu iecels vēlēšanu kolēģija, kurā ietilpst visi parlamenta deputāti.