Rīga, 28.marts, LETA. Jau tuvākajos mēnešos situācija mazumtirdzniecībā sāks uzlaboties un šogad kopumā tirdzniecībā ir gaidāms pieaugums, aģentūrai LETA pavēstīja banku ekonomisti.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka gada sākums patēriņā ierasti ir pieklusināti mēneši, turklāt janvārī patēriņa atgūšanos no sliedēm izsita augstie enerģijas rēķini. Februārī situācija jūtami atšķīrās, kas deva impulsu arī mazumtirdzniecības pieaugumam. Ekonomists gan atzīst, ka tas vēl nebija tik spēcīgs, lai izvilktu pieaugumu gada laikā, tādēļ, visticamāk, jau martā nozare atgriezīsies pie izaugsmes, kuras nosacījumi nostiprinās.

Gašpuitis skaidro, ka darba tirgus ir izvairījies no lielas viļņošanās, savukārt zemā inflācija un straujais vidējās algu kāpums nozīmē strauju pirktspējas atjaunošanās turpināšanos. Tas, protams, nenotiks vienmērīgi, kā dēļ patēriņa, tai skaitā, mazumtirdzniecības izaugsme atjaunosies nevienmērīgi un pakāpeniski.

Pozitīvās tendences novērojamas arī mājsaimniecību noguldījumos komercbankās, kas ir sācis pieaugt, atzīmē Gašpuitis. Sarūkot uzkrājumu produktu piedāvātajiem procentiem, visticamāk, saruks ari interese par līdzekļu uzkrāšanu, lielāku daļu novirzot tos patēriņam. Papildus stimuli mazumtirdzniecībai ekonomista ieskatā būs gan Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atmaksātās nodokļu atmaksas, ka hipotekāro kredītņēmēju atgūtie procentu maksājumi.

Būtiskākais apjomu pieaugums februārī bija apģērbu un apavu (par 9,4%), elektroierīču (par 9,1%) un kosmētikas un tualetes piederumu mazumtirdzniecībā (par 7,3%). Šajos segmentos pieaugums, visticamāk, turpināsies, prognozē Gašpuitis. Apjomu kritumu metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecībā par 10,3% ekonomists skaidro ar zemāku aktivitāti privātā sektora būvniecībā un remontdarbos un citu izdevumu augstāku prioritāti.

Tomēr pirktspējas un noskaņojuma nostiprināšanās nozīmē, ka arī šajā segmentā kritums nebūs ilgstošs, uzskata Gašpuitis. Sevis un savas apkārtējās vides sakārtošanas un labiekārtošanas dzinulis jau drīzumā atgriezīs pieaugumu mazumtirdzniecībā. Ekonomists prognozē, ka tas, visticamāk, šogad būs mērens, paātrinoties 2025.gadā. Tikmēr e-vides, reģionālie un patēriņa paradumu maiņu izaicinājumi nozarei saglabāsies.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš atzīst, ka aizvadītais gads Latvijas mazumtirdzniecībā ir bijis sarežģīts, un arī 2024.gads ir sācies ar nelielu kritumu tirdzniecībā, taču ekonomistam ir pamats cerēt, ka jau tuvākajos mēnešos situācija sāks uzlaboties un šogad kopumā tirdzniecībā ir gaidāms pieaugums.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati, mazumtirdzniecības apgrozījums februārī, neskaitot inflāciju, samazinājās par 0,4% salīdzinājumā ar 2023.gada februāri. Pēdējo divu gadu straujā inflācija, joprojām salīdzinoši augstās energoresursu cenas, procentu likmju kāpums un nelielais ekonomikas kritums pērn, ir bijuši galvenie iemesli, kādēļ preču pārdošanas apjomi Latvijā pēdējo divu gadu laikā ir palikuši nemainīgi, skaidro Āboliņš. Tiesa, naudas izteiksmē gan mazumtirdzniecības apgrozījums kopš 2021.gada nogales ir audzis par aptuveni 20%, taču tas ir noticis tikai uz inflācijas rēķina.

Ekonomists vērš uzmanību, ka Latvijas ekonomikā joprojām ir novērojams ļoti spilgts kontrasts starp strauju ienākumu pieaugumu un stagnējošu patēriņu, un šo netipisko situāciju šī gada pirmajos divos mēnešos redzam arī valsts budžetā - darbaspēka nodokļu ieņēmumi ir auguši par vairāk nekā 12% salīdzinājumā ar pērno gadu, savukārt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un citi patēriņa nodokļu ieņēmumi samazinās. To, protams, jūt arī tirdzniecībā.

Šīs joprojām ir iepriekšējo divu gadu augstās inflācijas sekas, jo sākotnēji cenas veikalos un rēķini pieauga ievērojami ātrāk kā ienākumi, skaidro Āboliņš. Šobrīd situācija mainās - inflācija Latvijā ir noslīdējusi līdz 1%, savukārt ienākumi turpina augt. Piemēram, valsts budžeta izdevumi darba algām šī gada janvārī un februārī pieauga par gandrīz 20% salīdzinājumā ar 2023.gada pirmajiem diviem mēnešiem. Par mājsaimniecību finansiālās situācijas uzlabošanos liecina arī mājsaimniecību noguldījumi komercbankās, kas pērn samazinājās par gandrīz 1%, taču kopš novembra vidus atkal ir sākuši augt.

Zemāka inflācija, straujš ienākumu kāpums un gaidāmais procentu likmju samazinājums šogad noteikti dos pozitīvu impulsu patēriņam un tirdzniecībai, uzskata Āboliņš. Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu dati liecina, ka kopš februāra vidus patēriņa pieaugums Latvijā ir sācis paātrināties. Ja pērnā gada nogalē un šī gada sākumā maksājumu karšu apgrozījuma pieaugums bija vien 2-3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, tad apgrozījuma pieaugums martā ir sasniedzis jau 5-6%.

Pie pašreizējā zemā inflācijas līmeņa šāds pieaugums maksājumu karšu apgrozījumā Āboliņam liek domāt, ka jau martā un aprīlī varētu ieraudzīt jau pozitīvu pieaugumu mazumtirdzniecībā.

Papildus tam šobrīd arvien pārliecinošāk izskatās, ka jau no jūnija Eiropas Centrālā banka varētu sākt samazināt procentu likmes eirozonā. Pēc pašreizējām finanšu tirgus prognozēm līdz gada beigām EURIBOR likmes varētu noslīdēt līdz aptuveni 3%.

Tāpat Āboliņš norāda, ka šogad būtu vēl potenciāls tālākam siltumenerģijas cenu samazinājumam Latvijā un it īpaši Rīgā, jo dabasgāzes cena Eiropā šobrīd ir ievērojami zemāka nekā tā bija pērn, kad pēdējo reizi tika pārskatīti siltumenerģijas tarifi Rīgā. Savukārt darba tirgū situācija saglabājas salīdzinoši stabila, un pēc sezonāla reģistrētā bezdarba pieauguma ziemas mēnešos, tas jau atkal ir sācis samazināties. Tādēļ mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā šogad varētu pieaugt par 3% līdz 5%, prognozē Āboliņš.

Savukārt "Swedbank" ekonomists Oskars Niks Mālnieks norāda, ka mazumtirdzniecībai pērnā gada nogale pagāja uz veiksmīgas nots, janvārī tika novērots kritums, taču februārī atkal redzējām mazumtirdzniecības apjomu sasparošanos.

Ekonomists vērš uzmanību, ka februārī bija novērojams mēnesim netipisks pārtikas preču cenu samazinājums, ievērojamu atlaižu kampaņu dēļ - veikali ar zemākām cenām cenšas pievilināt pircējus un kāpināt pārdotā apjomus. Pārdoto pārtikas preču pieaugums februārī par 1,4%, salīdzinot ar janvāri, norāda, ka centieni bija sekmīgi.

Iepriekš ļoti pesimistiskais patērētāju noskaņojums jau kopš 2023.gada sākuma uzrāda pozitīvu tendenci, un šī gada pirmajā ceturksnī jau bija salīdzinoši tuvu ilgtermiņa vidējam līmenim, informē Mālnieks. Neskatoties uz to, mazumtirdzniecības uzņēmumu noskaņojums aptuveni gadu ir bez būtiskām izmaiņām un pārsvarā atrodas mazliet zem ilgtermiņa vidējā. Turklāt aptauju dati par tuvo nākotni atklāj visai neiepriecinošu ainu - vērojama lejupslīde uzņēmumu gaidās par pārdošanas rezultātiem nākamajos trīs mēnešos. 

Tā kā šo apsteidzošo indikatoru sūtītie signāli ir dažādi, Mālnieks secina, ka diez vai tuvākajos mēnešos vērosim ļoti strauju kāpumu vai kritumu mazumtirdzniecībā - visticamāk pārdošanas apjomu izmaiņas būs nelielas.

Tomēr zemā inflācija, arvien strauji augošās algas, kā arī optimistiskāks nākotnes redzējums patērētāju pusē rada augsni straujākam mazumtirdzniecības kāpumam tuvāk gada vidum, uzskata Mālnieks.

Jau ziņots, ka Latvijā mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums šogad februārī, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmās cenās samazinājies par 0,4% salīdzinājumā ar 2023.gada attiecīgo periodu.

Pārtikas preču mazumtirdzniecībā apgrozījums gada laikā nav mainījies, savukārt nepārtikas preču mazumtirdzniecības apmēri, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, samazinājās par 1,5%, bet autodegvielas - palielinājās par 1,7%.

Salīdzinot ar 2023.gada februāri, būtiskākais apgrozījuma kāpums bija apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā - par 9,4%, mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā - par 9,1% un kosmētikas un tualetes piederumu mazumtirdzniecībā - par 7,3%.

Apgrozījums attiecīgajā periodā samazinājās nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā pārdod nepārtikas preces, - par 24,3%, un to ietekmēja atsevišķu uzņēmumu saimnieciskās pamatdarbības veida maiņa, metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecībā - par 10,3%, kā arī mazumtirdzniecībā stendos un tirgos - par 5,3%.