Līvānu novads ir viens no retajiem, ko nav skārusi administratīvi teritoriālā reforma. Pašvaldības vadība uzskata, ka veiksmīgi spējusi attīstīt novadu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājums atstāt to kā patstāvīgu teritoriju ir loģisks. Taču pēc reformas tas būs viens no mazākajiem novadiem, tāpēc nedrīkst dzīvot mierīgi, sarunā ar aģentūru LETA pauž novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods, kurš šajā domes sasaukumā ievēlēts no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), bet aizvadītajās vēlēšanās, startējot no "Latvijas attīstībai" (LA) saraksta, guvis pārliecinošu uzvaru, LA iegūstot deviņus no 15 deputātu mandātiem.

https://youtu.be/PZ613gUoF7Y

Lai arī reforma Līvānu novadu nav skārusi, kā vērtējat administratīvi teritoriālās reformas gaitu? Kāds ir jūsu novada veiksmes stāsts, kāpēc esat saglabāti esošā novada robežās?

Viss jāskatās vēsturiski. Kādreiz es strādāju par Rožupes pagasta priekšsēdētāja vietnieku, un tad 1995.gadā sākās reforma. Kopš tā laika visi "sēdējām uz čemodāniem", un 2000.gadā pirmo reizi tas skāra Līvānu novadu, kad mēs, apvienojot divas lauku pašvaldības un Līvānus, izveidojām novadu. Mēs bijām otrie aiz Kandavas. Protams, visa reformas gaita mums ir labi zināma, un 2009.gadā, kad izveidoja 119 pašvaldības, mēs jau bijām kā iniciatori, kā karoga nesēji.

Toreiz Līvāni atradās ļoti sliktā situācijā, ņemot vērā lielo bezdarbu, kas bija. Mēs izdarījām ļoti daudz, lai šeit tiešām atdzimtu uzņēmējdarbība, lai industriālā pilsēta atdzimtu.

Trīs pašvaldības, kas 1995.gadā nebija rajona centri - Smiltene, Sigulda un Līvāni - ieguva reģionālās attīstības centra statusu. Rajonu centros nodokļi pildījās arī no valsts iestādēm, bet mums bija viens vienīgais ceļš – uzņēmējdarbība. No uzņēmējdarbības attīstības bija viss atkarīgs, mēs ieguldījām naudu pilsētas infrastruktūras sakārtošanā, industriālās zonas sakārtošana. Līvāniem labvēlīga bija padomju laika izveidotā industriālā bāze, ceļš, dzelzceļš, un bija arī speciālisti, kas zināja, prata, bija arī vadītāji, kas arī šobrīd veiksmīgi strādā. Būtībā pašlaik Līvānos nav brīvas vietas, ražošanas ēkas tukšas nestāv. Telpas aizņēmuši uz eksporta tirgiem orientēti uzņēmumi, kas ir ļoti svarīgi. Mēs neesam mazākie. Mēs esam trešā mazākā pašvaldība pēc iedzīvotāju skaita, bet mēs esam stipra pašvaldība ar tendenci uz attīstību. Mums šobrīd ir apstiprināti un notiek būvniecība diviem projektiem – nokraušanas laukums un noliktavu angārs. Pie viena mēs vēl strādājam, un augustā varētu būt piešķirts papildu finansējums 2500 kvadrātmetru lielai rūpnīcas ēkai.

Iedzīvotāji grib pie mums dzīvot. Algas mūsu novada lielajos uzņēmumos ir ļoti labas. 2020.gada ceturtajā ceturksnī privātajā sektorā [uzņēmumos ar darbinieku skaitu] virs 50 darbiniekiem mēs bijām ceturtajā vietā Latvijā pēc algu līmeņa. Tas arī ir noteicējs, kāpēc mēs esam atsevišķs novads. Bet mēs nedrīkstam mierīgi dzīvot, jo īstenībā esam viens no mazākajiem novadiem. Uzņēmumi paplašinās, un viņiem ir vajadzīgi jauni darbinieki. Tur strādāt dažkārt pāriet arī pašvaldības darbinieki, jo mēs nespējam maksāt tādas algas. Bet pats galvenais ir iedzīvotājs - profesionāls, zinošs iedzīvotājs. Viņš nāk uz Līvāniem, viņam vajadzīga ne tikai alga, viņam vajadzīgs bērnudārzs, peldbaseins, sporta zāles, kultūras un atpūtas iespējas. Mēs esam stratēģiski labā vietā, jo labi sasniedzamas ir arī lielās blakus pilsētas, kas paver papildu atpūtas iespējas. Rēzeknē ir koncertzāle "Gors", Jēkabpilī tikko uzcēla ledus halli, Daugavpilī ir kinoteātris un Marka Rotko mākslas centrs, un nav nemaz jābrauc uz Rīgu.

Mūsu uzņēmēji pirms pieciem gadiem ierosināja to, ka viņu ražotnēm nepieciešamos darbiniekus varētu sagatavot šeit pat Līvānos. Tāpēc mēs sadarbībā ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju radām risinājumu un atvērām augstskolas filiāli. Sākumā tika piedāvāta mašīnbūves specialitāte, bet tagad jau ir pieejamas četras programmas. Pie mums brauc mācīties no Madonas, no Jēkabpils un citiem novadiem, jo šeit ir budžeta vietas un nodrošinātas prakses vietas, kā arī labas iespējas sākt darba gaitas mūsu novada lielajos uzņēmumos. Arī budžeta pieauguma ziņā uz vienu iedzīvotāju pēdējos piecos gados mēs esam pirmajā trijniekā Latgalē.

Daudzas pašvaldības norāda uz dzīvojamā fonda trūkumu. Kā risināsiet šo jautājumu? Kur dzīvot jaunajiem speciālistiem un ģimenēm, kas atbrauc uz Līvānu novadu?

Mēs dodam dzīvokļus arī jaunajām ģimenēm un speciālistiem. Līvānu pluss ir tas, ka ir ļoti liels dzīvojamais fonds. Mums varbūt nebija stadionu, estrādes, bet mums bija rūpnīcas, lielas skolas un liels dzīvojamais fonds. Un šie dzīvokļi ir uz izķeršanu. Ja vēl pirms astoņiem deviņiem gadiem pieprasīti bija vienistabas, divistabu dzīvokļi, tad šobrīd pieprasījums ir tieši pēc trīsistabu un četristabu dzīvokļiem, kas ir nepieciešami tieši ģimenēm.

Attiecībā uz individuālajām mājām mēs pēdējā ūdenssaimniecības projektā tieši individuālajā sektorā esam devuši iespēju 800 māju pieslēgt centralizēto ūdeni un kanalizāciju. Tās mājas, kas stāvēja brīvas vai nepabeigtas, kā arī tukši zemesgabali, šobrīd visi tiek izpirkti. Pieprasītas privātmājas ir ne tikai Līvānos, bet arī visā apkārtnē. Daudzi dzīvo pagastos, bet uz darbu brauc uz Līvāniem. Arī es pats dzīvoju desmit kilometrus no Līvāniem. Mums ir forša daba, upes.

Šobrīd strādājam pie jaunas koncepcijas. Izvērtējam visu brīvo pašvaldības zemi, kas ir pilsētā un lauku teritorijās. Domāju, ka tuvākajā laikā, sakārtojot infrastruktūru, radīsim iespēju nodot šos zemesgabalus cilvēkiem ilgtermiņa nomā, lai tur būvētu individuālās mājas. Jo šobrīd ir liels pieprasījums tieši no tiem, kas strādā lielajās rūpnīcās un saņem labas algas. Bet tur jāiet līdzi arī "Altum" atbalstam. Pašlaik ir iespējams saņemt "Altum" atbalstu, kas ir tikai puse no summas, pārējais pašiem jādabū, tomēr bankas nedod kredītu. Viņi novērtē - jūs tālu no Rīgas. Viņi pat neatbrauc, neapskatās dzīvokli. Uzskatu, ka situācija mainās, mēs redzam, kā vērtība pieaug mūsu mājām, zemei apkārt Līvāniem, tieši individuālajām mājām.

Mēs šobrīd arī virzām piecas mājas uz siltināšanu. Pašlaik siltina tikai Pierīga un lielās pilsētas - Liepāja, Valmiera. Iedzīvotājs nav gatavs izpildīt tos nosacījumus, kas ir uzlikti, un nosacījumi ir nežēlīgi, tie nedrīkst būt vienādi visā valstī. Nepieciešama 75% iedzīvotāju piekrišana, bet ir cilvēki, kuriem ir vienalga, ka īpašuma vērtība pieaugs. Energoauditu šīm piecām mājām dome veica par saviem līdzekļiem, tehnisko projektu izstrāde, padsmit tūkstoši, apmaksāta no pašvaldības naudas. Un kredītu administrēs "Līvānu siltums", jo iedzīvotāji neņems kredītu, negrib, neuzdrošinās, jo nevar dabūt vienotu lēmumu. Ir jāņem pašvaldības uzņēmumam, un tam arī jāadministrē. 50% apmērā dod Eiropas Savienības (ES) naudu, bet par 50% jāņem kredīts, un pašvaldība būs kā garants. Iet ļoti grūti, bet šobrīd mums ir saskaņošanā iepirkumi četrām mājām, piektajai gatavs tehniskais iepirkums. Būtībā jūnijā mēs varētu sākt divu māju siltināšanu. Bet atkal - cenas iet uz augšu. Ja cena nebūs normāla, tad būtībā siltināšana mums būs jāatliek uz nākamo gadu. Problēmu ir daudz. Es lūdzu tikšanos, lai "Altum", Ekonomikas ministrija, VARAM sabrauc visi kopā un jautājumus risina. Šāda tikšanās šobrīd nav iespējama, jo viss tikai no attāluma. Bet šādu jautājumu risināšana, kas skar visu Latviju, jārisina kopā, kas diemžēl šobrīd nenotiek.

Minējāt, ka pieprasītākie ir trīs un četru istabu dzīvokļi. Vai varat piedāvāt šādus dzīvokļus?

Trīs un četru istabu dzīvokļi ir pilnībā uz izķeršanu. Man pašam ir prasījušas jaunās ģimenes un arī pašvaldības darbinieki. Šos dzīvokļus momentā paņem arī izsolēs, pat uz izsolēm neiet, vienojas ar līdzšinējiem īpašniekiem, parādus nomaksā un dzīvokļus paņem. Vienistabas un divistabu dzīvokļi ir. Būtu jāceļ jaunas dzīvojamās mājas, bet tādas naudas, es domāju, ne mums, ne valstij nav.

Kā pašvaldības budžetu ietekmējusi Covid-19 pandēmija? Vai redzat, ka nodokļu ienāk mazāk?

Bija ļoti liels neprāts pagājušajā gadā noņemt 5% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas pašvaldību budžetā un uzlikt papildu pienākumus no Labklājības ministrijas saistībā ar garantēto minimumu, palīdzību ar dzīvokļiem, pabalstiem maznodrošinātajiem un trūcīgajiem. Protams, tas viss bija jādara, bet, ņemot vērā izmaņas, budžets bija par miljonu mazāks, kas ir par 12% mazāks. Skatoties Latgales griezumā, mums bija viens no mazākajiem samazinājumiem.

Covid-19 budžetu arī ir ietekmējis?

Budžets mums pildās labi. Ņemot vērā šo situāciju, mēs bijām jau no pagājušā gada rezervi atstājuši. Šobrīd budžets pildās ar pārpildi, jo mums ir eksporta ražotnes, un ne jau no minimālajām algām nodokļi iet, bet iet no lielajām algām. Mēs arī piesardzīgi plānojām šo budžetu un atteicāmies no ļoti daudzām lietām, kas bija iesāktas, bet tagad ir atliktas uz vēlāku. Kas ir pirmais? Jānodrošina, protams, iestādes, saistības, iesāktie projekti, Eiropas fondu naudas apguve. To mēs visu velkam, bet, piemēram, no soliņu izbūves vai gumijas klājuma zem rotaļu laukuma, kas bija paredzēts, protams, mēs no tādām lietām uz laiku atteicāmies.

Līvānos ir maz tirdzniecības, tūrisma, pakalpojumu sniedzēju, viesu namu, valsts iestāžu. Mums visi lielie uzņēmumi strādā galvenokārt uz eksportu. Uzņēmumi ļoti ievēro piesardzības pasākumus. Bija, protams, gadījumi, kad arī viņiem bija Covid-19 gadījumi, bet viņi ļoti ātri rīkojās, tāpat kā mēs pašvaldībā. Ja bērnudārzā ir gadījums, tad mēs nekavējoties slēdzam attiecīgo grupu. Ja bērnudārzā ir saslimuši trīs četri darbinieki - mums bija viens šāds gadījums - tad nācās apturēt visu dārziņu. Ja mēs neapturēsim šodien, tad dabūsim turēt ciet divus mēnešus. Paši pirkām testus gan sociālās aprūpes centram "Rožlejas", gan skolām, bērnudārziem, pārbaudījām darbiniekus, arī domē pārbaudījām darbiniekus. Tikai pēc tam redzējām, ka arī valstī pieņēma šāda veida rīkojumu par testēšanu. Sadarbība ar valsts iestādēm mums ir ļoti laba, gan ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, gan Iekšlietu ministriju. Mēs atrodam kontaktu un rīkojamies vēl pirms tiem lēmumiem, ko pieņem valdība. Pieņēma ārkārtējo situāciju, paldies, ka pieņēma, jo tad mēs arī varam brīvāk rīkoties. Ja tu kļūdīsies, tu paliksi vainīgs. Īstenībā vadītājs nekad nedrīkst kļūdīties, jo, ja viņš kļūdīsies, tad viņam ir jāiet projām.

Administratīvi teritoriālā reforma paredz, ka pašvaldībās turpmāk darbosies iedzīvotāju padomes. Līvānu novads ir viens no tiem, kur darbojas pagastu valdes. Kāda ir valžu nozīme un vai tiešām iedzīvotājus uzklausāt?

Ļoti liela nozīme. Saskarsmei ir obligāti jābūt, un pagastu valde to nodrošina. Kas ir valde? Tie ir aktīvi cilvēki, kas strādā uz vietas pagastos un zina vajadzības. Visi jautājumi, kas ir šajā attiecīgajā teritorijā, vispirms iet uz valdi. Tieši attiecīgā pagasta valde vislabāk pārzina šo lietu, jo ne jau Līvānos kāds labāk zinās par, piemēram, Rudzātu pagasta cilvēku vajadzībām. Man kā priekšsēdētājam tā ir drošāk. Ja jautājumu valde ir izskatījusi, akceptējusi, arī deputātiem to drošāk likt uz balsojumu. Ir arī informācijas plūsma pretējā virzienā - par pieņemtajiem lēmumiem, izdarītajiem darbiem, plānotajiem darbiem. Tad, kad veidojām attīstības programmu, to veidojām uz iedzīvotāju aptaujas bāzes.

Valdes lielākoties risina saimnieciskos jautājumus?

Jā, tie ir saimnieciskie jautājumi. Politiskos jau risinām tad, kad ir vēlēšanas. Mēs arī cenšamies novirzīt naudu vajadzībām atkarībā no iespējām Eiropas projektos, no pamatbudžeta, mums ir arī granti. Biedrības var sniegt savus projektus, un tieši lauku teritorijās tās ir aktīvākas, cilvēki grib sakārtot lietas uz vietas. Tagad mēs katru gadu piešķiram grantu naudu. Papildu līdzekļus mēs atvēlam arī Viduslatgales pārnovadu fondam, kas papildus īsteno savu mazo grantu projektu programmu.

Reforma paredz arī pašvaldības policijas izveidi. Pašlaik Līvānu novadā strādā kārtībnieks. Kā vērtējat sabiedrisko drošību un kārtību novadā, un vai ar šo amata vietu pietiek?

Ar 2024.gadu policija būs obligāta, un par to nav runas. Pirms gadiem četriem pieciem mēs ar izpilddirektoru braucām skatīties uz vairākām pašvaldībām un pētījam, veicām aprēķinus, cik tad tas izmaksā. Un tas nav lēts prieks. Mēs drošību pastiprinājām ar novērošanas kamerām, ir laba sadarbība ar Valsts policiju (VP), un mums ir arī kārtībnieks.

Bet pašvaldības policija ir vajadzīga, tas nav apstrīdams, bet neesam to izdarījuši viena iemesla dēļ. Līvāniem vajadzīgi trīs četri darbinieki, ar ekipējumu, transportu, kam ir nepieciešams pāri 100 000 eiro. Tam ir jāatrod nauda un mēs pašvaldības policiju veidosim, viss būs kārtībā.

Bet pašlaik sadarbību ar VP un sabiedrisko kārtību vērtējat kā labu?

Jā, Valsts kontrole tieši vērtēja pašvaldības, kur ir izveidota un nav izveidota policija, kā mēs tiekam galā ar šo jautājumu. Un viņi ļoti pozitīvi novērtēja sadarbību ar VP visos līmeņos, arī sadarbību ar Zemessardzi. Arī visi daļu vadītāji, bāriņtiesa strādā, un viņiem būs vieglāk strādāt, kad būs izveidota pašvaldības policija.

Vai uzskatāt, ka Līvānu novadā skolu tīkls pašlaik ir optimāls vai plānojat kādas izmaiņas?

Tas ir jautājums, kas izšķir novada attīstību, darbību un nākotni. Jāskatās plašāk un dziļāk. Mēs 2018.gadā izstrādājām izglītības attīstības koncepciju un pēc tās arī strādājam. Mums bija četras vidusskolas, tagad ir trīs. Līvānu 2.vidusskola ar krievu plūsmu darbojas vēl divus gadus un tad pāriet uz pamatskolu, vidusskolas posmā šogad vairs neuzņēma. Līvānu 1.vidusskola un Rudzātu vidusskola ir ļoti spēcīgas. Audzēkņu skaits ir uz robežas, bet, ņemot vērā izstrādāto koncepciju, mēs redzam, kā nodrošināt šo minimālo skolēnu skaitu, ja noteikumi nekļūs drakoniskāki. Domāju, ka ir jāsaglabā tās skolas, kurās ir kvalitāte, tāpēc tiek strādāts pie izglītības kvalitātes celšanas visās novada izglītības iestādēs.

Trīs mūsu pamatskolās ir ap simts un pat pāri simts skolēnu. Tās ir tuvu pilsētai, un daudzi vecāki no pilsētas izvēlas savu bērnu sūtīt tieši uz šīm lauku skolām.

Šobrīd mēs ļoti labi izskatāmies, arī pēc audzēkņu skaita. Ja tā turpināsies, mēs varētu šādu modeli arī noturēt. Bet noturēt var tikai tad, ja ir kvalitāte un bērni.

Kā vērtējat ceļu infrastruktūras stāvokli novadā? Arī LA priekšvēlēšanu programmā norādīts, ka savienosiet Preiļu un Daugavpils šosejas ar apvedceļu.

Latvijas Pašvaldību savienība veic vērtējumu par to, cik katru gadu pašvaldība iegulda ceļos. Un pēc šiem rādītājiem mēs stabili esam pirmajā desmitniekā. Pilsētā nākamgad pilnībā pabeigsim 20 Ubaglīča mikrorajona ielu pārbūvi, kas skar ap 800 individuālo māju, tad atliks sakārtot puskilometru ielu vēl ar grants segumu un pāris kilometri, kur jāatjauno asfalts. Lauku teritorijā četros pagastos gatavojam tehniskos projektus, kur iespējams paņemt bez līdzfinansējuma 400 000 eiro. Un katrā pagastā uz kādiem 200 000 eiro atjaunosim lauku grants ceļus.

Mums pilsētā ir palicis maz vietu, kur būtu jāremontē bedrītes. Par to naudu, kas varbūt citiem jāiegulda bedrīšu labošanā, mēs gadā pa kādai ielai varam noasfaltēt. Mēs varam novirzīt naudu arī apgaismojuma modernizācijai un izbūvei. Arī lauku centros par 70% segums ir noasfaltēts, un arī apgaismojums ierīkots, sevišķi pie skolām un pagastu centros.

Attiecība uz apvedceļu - tas mums ir iecerēts nākamajā plānošanas periodā, vieni paši mēs to neizdarīsim. Tie ir aptuveni divi trīs kilometri, kas no jauna ir jāizbūvē, piesaistot ES fondu līdzekļus.

Nesen Līvānu novads nonāca sabiedrības uzmanības lokā saistībā ar azartspēļu un izložu organizēšanas vietu aizliegumu pilsētas sabiedriskajā centrā. Kā plānojat salāgot uzņēmēju un sabiedrības vajadzības šajā jautājumā?

Protams, tās ir jāsabalansē. Cik vien es atceros, Līvānos visu laiku bija divas azartspēļu un izložu organizēšanas vietas, tikai mainījās to atrašanās vieta. Manā skatījumā ar tām Līvāniem bija pietiekami, bet iedzīvotāji uzskata, ka tādām vispār nav jābūt. Kad pirms pusotra gada saņēmām iesniegumus saskaņot divas jaunas azartspēļu un izložu organizēšanas vietas, uzreiz bija skaidrs, ka tas nedrīkst notikt, un tad mēs veicām iedzīvotāju aptauju. 96% iedzīvotāju aptaujā pateica, ka viņi negrib, lai tiktu atvērtas jaunas azartspēļu un izložu organizēšanas vietas. Par vienas no tām nepieļaušanu uzreiz bija skaidrs, tur blakus bija jauniešu centrs, līdz ar to azartspēļu un izložu organizēšanas vieta tur nemaz nedrīkst būt. Ar to mēs ātri tikām galā. Bet par otru esam aizgājuši līdz tiesai, mēs tiesājamies, jo uzskatām, ka azartspēļu un izložu organizēšanas vietai tur nevajadzētu atrasties.

Redzot situāciju, mēs sākām darbu pie lokālplānojuma grozījumu izstrādes, kas ir vienīgā iespēja pašvaldībai kaut kādā veidā lemt gan par spēļu zāļu skaitu, gan izvietojumu. Tas nenozīmē, ka citās vietās Līvānos nevarēs atvērt azartspēļu un izložu organizēšanas vietas, tas attieksies tikai uz sabiedrisko pilsētas centru. Līdzšinējās azartspēļu un izložu organizēšanas vietas piecus gadus varēs darboties, bet pēc tam tām būs jāatrod cita teritorija ārpus lokālplānojumā noteiktās teritorijas vai jāpārtrauc darbs.

Vai šogad ir jānotiek Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem un kādā formātā?

Ņemot vērā ļoti nopietno situāciju ar Covid-19 un, ja mēs bērnudārzā un skolā tik strikti skatāmies, ka tik kaut kas nenotiek, tad šajos apstākļos Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki būtu jāatliek. Viss ir saistīts, jo tas skar ne tikai skolēnus, bet tālāk iet vecāki, vecvecāki, tas ir cilvēku veselības un dzīvības jautājums. Mēs nedrīkstam tā riskēt. Es piekristu, ja tie varētu notikt kā iepriekš, bet tas nav iespējams. Mums ir valdība, mums ir Saeima, cilvēki, kurus mēs esam ievēlējuši, un šis nav pašvaldības jautājums. Šādi atbildīgi lēmumi ir jāpieņem, nevis - "mēs pateiksim pēc mēneša vai nedēļas vai divām". Nē, ja jūs vadāt valsti, jums jāpieņem lēmums. Ja rīkojam, tad rīkojam, nevis A, B vai C variants. Mēs uzticamies jums un prasām no jums, lai lēmumi būtu. Mācības bērniem pašlaik ir pats galvenais. Tāpēc ir jāievēro piesardzība, lai 1.septembrī visās Latvijas skolās varētu sākt klātienes mācības.

Teicāt, ka vadītājs nedrīkst kļūdīties, pretējā gadījumā viņam jāiet projām. Uzskatāt, ka neesat kļūdījies, jo esat amatā un gatavojaties startēt gaidāmajās vēlēšanās [red.- intervija notika pirms pašvaldību vēlēšanām]?

Jā, es noteikti neesmu kļūdījies, un to Līvānos redz. Šī komanda, kas ir izveidojusies un labi strādā jau ilgus gadus, ir gatava turpināt savu darbu. Protams, situācijas mainās, bet viss ir jānoved līdz galam. Arī Covid-19 iespaidā varēja apstāties un Eiropas naudas apturēt, bet mēs esam katru dienu strādājuši, mēs esam sagatavojuši jaunus projektus šajā laikā un turpinājuši iesāktos. Ļoti būtiski ir spēt pielāgoties jaunajiem apstākļiem un uz lietām un procesiem skatītes ilgtermiņā.

Valsts var būt spēcīga tikai tad, kad spēcīgi ir visi novadi un pilsētas, ne tikai Rīga, Valmiera un Pierīga. Administratīvi teritoriālā reforma ir pareiza un vajadzīga. Manā skatījumā varēja būt 60 pašvaldību modelis. Varēja veidot Sēlijas novadu ar Ilūksti, Subati, Aknīsti un citiem novadiem, kas būtu labs novads. Latgales reģionā atsevišķi varēja būt Dagda, Varakļāni, Viļāni. Arī Aglona, bet viņi daudz ko paši ir zaudējuši.

Iepriekš vēlēšanās startējāt no ZZS. Tagad pārstāvat tieši to partiju, kuras ministrs virzīja reformu. Kāpēc palikāt pie LA saraksta? Tā ir jūsu pateicība par novada saglabāšanu vai lēmums pievienoties varas partijai?

Līvānu novads ir saglabāts, ņemot vērā mūsu izaugsmes rādītājus, ko apliecina daudzu pētījumu rezultātus. Tas ir mūsu novada uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldības ilgtermiņa darba novērtējums. Un, visu cieņu ZZS, bet pēc Saeimas vēlēšanām viņi pat nebija atraduši laiku pie manis atbraukt. Tāpat es neprognozēju šādus rezultātus ZZS sarakstam Saeimas vēlēšanās. Es zināju, ka būs slikti, bet tik sliktus rezultātus negaidīju pat es. Arī no savām kļūdām diemžēl viņi nemācījās, kaut arī par nepieciešamajām pārmaiņām neskaitāmas reizes ir ticis runāts. Arī es savulaik centos izteikt savu viedokli, ka jābūt jaunākam premjeram, jānāk Danai Reizniecei-Ozolai, jābūt izmaiņām. Labi, iegāja tas, kurš iegāja [Māris Kučinskis], kas to lai zina, kā būtu otrādi. Kad pēc Saeimas vēlēšanām, kad Dana Reizniece-Ozola uzrakstīja atklāto vēstuli, ko neņēma vērā, tad es sapratu, ka laikam nekādu izmaiņu tur nebūs. Es ļoti labi pārzinu ZZS politiķus, tur it ļoti labi politiķi, spēcīgi politiķi, bet viņiem šobrīd nav spēcīga līdera. Nevar tā vienkārši virzīties uz priekšu, visam jābūt izvērtētam. To mēs darām novadā pēc katrām vēlēšanām.

Es arī nevarēju ietekmēt partijas lēmumus, kas arī nebija mūsu Līvānu biedrības mērķis, jo mūsu interesēs vienmēr ir bijusi Līvānu novada interešu pārstāvēšana.

LA ir pilnīgi atšķirīga partija. Nosacījums man bija viens - mēs tāpat pastāvam kā biedrība un ar partiju mums ir sadarbības līgums. Mums ir kopējs redzējum uz daudzām lietām un procesiem, bet mēs neesam partijā un neveidojam nodaļu. Protams, ka tas ir arī mīnuss, jo tu nevari ietekmēt ne statūtus, ne būt valdē, bet mēs ar to rēķināmies, jo mēs neesam tik lieli, bet toties saglabājam savu neatkarību. Tas ir galvenais - būt brīvākiem un neatkarīgiem -, kaut gan tas ir arī ļoti bīstami. Ne jau mēs LA atradām, viņi mūs uzrunāja pirmie. Manā sarakstā šobrīd arī ir visi 11 deputāti, kas pirms četriem gadiem tika ievēlēti Līvānu novada domē no ZZS saraksta.

Pirms četriem gadiem ZZS vēlēšanās Līvānu novadā ieguva 11 no 15 deputātu vietām. Kādu rezultātu šogad prognozējat LA, ņemot vērā, ka konkurence būs sīvāka?

Jā, mūsu novadā kandidē četri saraksti, bet kandidātu skaits ir otrais mazākais Latvijā, tikai mūsu saraksts ir pilnībā nokomplektēts - 18 kandidāti. Manā skatījumā ļoti labs rezultāts būs deviņas līdz desmit vietas [red. – saraksts vēlēšanās ieguva deviņus deputātu mandātus]. Vienpadsmit vietas, es domāju, šoreiz gan nav iespējams. Astoņi arī ir būtu pieņemams rezultāts. Bet mums būtu jābūt vairākumam. Tomēr tāpat kā līdz šim mēs turpināsim sadarbību arī ar citu sarakstu domē ievēlētajiem deputātiem, ar kuriem mums sakritīs redzējums par novada turpmāko attīstību. Labie novada izaugsmes rādītāji nav tikai 11 mūsu saraksta deputātu nopelns, bet gan visu 15 domes deputātu nopelns - tas ir kopējā darba un vienotā redzējuma rezultāts.

Kāpēc prognozējat savam sarakstam mazāk vietu domē?

Jo ir četri saraksti un mainījušās daudzas lietas. Vēlēšanu Rīgā jau ir aizvadītas pērn, kas nozīmēja, ka iepriekš lielās partijas ļoti koncentrējās galvenokārt uz Rīgu, bet šobrīd spēki tiek novirzīti uz reģioniem, kur arī vairs nav 119 pašvaldības. Tāpat daudzas lietas ir ietekmējusi Covid-19 izplatība un noteiktie ierobežojumi. Šīs vēlēšanas būs citādākos apstākļos, kam arī būs sava ietekme uz to rezultātu.