Lai arī daudzus valsts iedzīvotājus neapmierina jaunās Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) rezultāts, nedēļas nogalē gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās vēlētāji partijas par to nesodīs, šādu viedokli intervijā aģentūrai LETA pauž Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns, politologs Jānis Ikstens. Viņa skatījumā, valdību veidojošās partijas vēlēšanu rezultātus izmantos, lai bruņotos sarežģītajām sarunām par turpmāko valdības likteni, savukārt ārpus koalīcijas esošie politiskie spēki centīsies pierādīt savu varēšanu un popularitāti ārpus Rīgas. Viena no vēlēšanu lielākajām intrigām esot, vai Zaļo un zemnieku savienība spēs noturēt savas pozīcijas un kāds būs jaunais spēku samērs pašvaldībās.

Kāda, jūsuprāt, ir gaidāmo vēlēšanu lielākā intriga?

Viena no intrigām ir jautājums, vai būs kādi novadi, kur būs jārīko jaunas vēlēšanas, Satversmes tiesai (ST) novadu izveidi atzīstot par neatbilstošu Satversmei [red. – intervija notika pirms ST sprieduma par Varakļānu pievienošanas Rēzeknes novadam neatbilstību Satversmei]. Šī ir ne tikai intriga, bet arī problēma. Tradicionālā Rīgas intriga šogad izpaliek, jo tā tika atrisināta jau pērn. Vēl viena intriga ir Ventspils. Ļoti banāli, bet ir jautājums, vai turpināsies partijas “Latvijai un Ventspilij” popularitātes kritums, ko jau esam piedzīvojuši, un vai apcietinātā Aivara Lemberga politiskie oponenti gūs virsroku. Diezgan daudz neskaidrību ir arī par to, kas notiks bagātajos Pierīgas novados – īpaši tajos, kas ir jaunradīti ATR rezultātā.

Vēlēšanu makrointriga un visas valsts līmeņa jautājums ir – kāds būs spēku samērs valstī. Vairs nav nevienas pašvaldības, kurās var startēt pilsoņu apvienības – visur startē tikai partijas vai to apvienības. Līdz ar to ir jautājums, kuras partijas gūs labākos panākumus. Diezgan dabisks jautājums ir par Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), uzskatot to par vienotu organizāciju, jo ZZS līdz šim bija labi pārstāvēta pašvaldību līmenī, bet, veidojot lielākas pašvaldības, nav skaidrs, vai ZZS spēs noturēt savas pozīcijas, vai, pateicoties novadu apvienošanai, tomēr zaudēs savu ietekmi.

Jaunas vēlēšanas būtu jārīko arī gadījumā, ja domēs ievēlētie nespētu vienoties un ievēlēt vadību. Vai apvienotajos novados, kur jāmēģina rast interešu līdzsvars starp vairākām līdz šim patstāvīgām pašvaldībām, šādas situācijas var veidoties?

Partiju saraksti ir veids, kā risināt pretrunas. Pieļauju, ka lielākās pašvaldībās un nopietnākos partiju sarakstos ir kopīga izpratne par veicamajiem darbiem, tādējādi ar partiju sarakstu palīdzību tiek vienkāršots politiskais process, to padarot vadāmāku. Pilsoņu apvienības jauno situāciju gan būtu varējušas saasināt. Tāpat pozitīvu lomu attiecību veidošanā atsevišķās pašvaldībās var nospēlēt partiju nacionālā līmenī izveidojušās attiecības, taču šo faktoru nevar pārspīlēt. Vēsturiski reģionos partijas ir apvienojušās ļoti dažādās kombinācijās, kas nacionālā līmenī var šķist neiespējamas, taču reģionos šie lēmumi balstās uz konkrētām personībām un pieredzēm.

Uz pagājušajām pašvaldību vēlēšanām atnāca vien aptuveni 50% vēlētāju, turklāt kopējo rādītāju paaugstināja augstāka vēlētāju līdzdalība Rīgā, kur vēlēšanas šogad nenotiek. Kādu aktivitāti prognozējat? Vai tā nebūs kritiski zema? Vai Covid-19 ietekmēs aktivitāti vēlēšanās?

Lai arī kāda būs vēlētāju aktivitāte, vēlēšanas vienalga būs brīvas un godīgas. Arī zema vēlētāju aktivitāte tiešu izaicinājumu vēlēšanu un jauno pašvaldību leģitimitātei nemet. Saprotams, ka vienmēr var jautāt, ko pārstāv ievēlētie deputāti, ja ir bijis mazs vēlētāju pulciņš, taču nevienam pilsonim nav liegts balsot, ko var darīt ne vien sestdien, bet arī iepriekš. Manuprāt, Centrālā vēlēšanu komisija ir centusies vēlēšanu pieejamību paplašināt. Vai tam būs liela ietekme, proti, vai līdzdalība pieaugs vai nepieaugs – ļoti grūti spriest. Piemēram, 2009.gadā arī bija pēcreformas vēlēšanas, taču tās noritēja kopā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Viena daļa problēmas, kāpēc mums ir salīdzinoši zema līdzdalība, ir emigrācija – daudzi cilvēki, kas ir faktiski pārvākušies uz dzīvi citā valstī, aizvien ir deklarēti Latvijā, līdz ar to arī viņi veido bāzi, no kuras tiek rēķināta līdzdalība, lai arī tie cilvēki gadiem šeit nav bijuši.

Tā ir zināma problēma arī Saeimas vēlēšanās, kur emigrācija veido noteiktu procentu. Domāju, ka varam sagaidīt to, ka vēlēšanu līdzdalība Latvijā kopumā šogad būs zemāka, bet kaut kādās atsevišķās pašvaldībās, kur ir ārkārtīgi asa politiskā konkurence, šāda tendence varētu nebūt vērojama.

Kas politiski varētu būt lielākie ieguvēji no ATR? Vai ar reformu neapmierinātie novadi mēģinās “atriebties” partijām, kas virzīja izmaiņas?

Domāju, ka nē. ATR virzīšana nebūs tik nozīmīgs faktors, jo pašvaldību vēlēšanās liela nozīme ir vietējiem līderiem. Ja vietējie līderi spēj pārliecināt, ka viņu plāns un programma ir labākā, tad ļoti bieži cilvēki par to arī balso. Pašvaldību vēlēšanās par nacionālā līmeņa jautājumiem diez ko nebalso, tāpēc nešķiet, ka, piemēram, Liepājā cilvēki balsos par Latvijas Reģionu apvienības rīcību, nevis Jāņa Vilnīša darbību mēra amatā.

Cik būtiski mainīsies Latvijas politisko partiju pārstāvniecības karte pēc šīm vēlēšanām?

Viena no neskaidrībām ir ZZS – cik lielā mērā tā spēs pielāgoties jaunajai situācijai, neesot valdībā valdošajā koalīcijā un nespējot piedāvāt tik daudz visādu labumu valdības atbalsta formā attiecīgo pašvaldību iedzīvotājiem. Tāpēc ZZS varētu saskarties ar zināmām problēmām. Partija “KPV LV” īsti nav paspējusi iezīmēties pašvaldību vadību līmenī, tāpēc nedomāju, ka “KPV LV” panākumi vai to neesamība kaut ko būtiski izmainīs. Tāpat interesanti, cik lielā mērā Jaunā konservatīvā partija (JKP) spēs iesakņoties pašvaldību līmenī. Vēl būtisks jautājums ir par partiju “Latvijas attīstībai” (LA) un “Kustība “Par!”” gaitām, daudzās pašvaldībās startējot atsevišķi. Jāraugās, kādas būs viņu sekmes un, kā tās ietekmēs šo divu partiju savstarpējās attiecības. Pēc bijušā pašvaldību ministra Jura Pūces skandāla šī sadarbība saļodzījās. Tagad iestājusies bijušās veselības ministres Ilzes Viņķeles fāze, kur turklāt ir sākts arī kriminālprocess par vakcīnu iegādi. Abu partiju pārziņā ir Veselības ministrija (VM), un domāju, ka katram, kam nav bijis slinkums, ir sanācis kritizēt VM par rīcībām vai to trūkumu. Jāskatās, kurš iegūs un zaudēs. Jautājums ir arī par “Progresīvajiem”.

Ir vairākas partijas, kas mēģina nostiprināties pašvaldību politikā. Tās ir tā dēvētās “Rīgas partijas” – LA, “Par!”, “Progresīvie” un kaut kādā ziņā arī JKP, kas mēģinās pierādīt, ka tās nav tikai galvaspilsētas partijas. Savukārt ZZS ir viens no tiem politiskajiem spēkiem, uz kuru rēķina to var izdarīt. Mazsvarīga nav arī Latvijas Reģionu apvienība (LRA), jo tā ir tieša konkurente ZZS. LRA lolo noteiktus plānus attiecībā uz Saeimu, tāpēc viņiem šis būs kaut kas līdzīgs ģenerālmēģinājumam -, ja viņi zaudēs savu pārstāvniecību, tad politiskie konkurenti varēs teikt, ka šis politiskais spēks “nevelk”. Pirmie, kas to izmantotu, varētu būt tieši ZZS.

JKP patlaban ir viens no tiem spēkiem, kas aktīvi testē valdības koalīcijas stabilitāti. Viņiem neizdevās parādīt augstu rezultātu Rīgā. Kāda varētu būt turpmākā JKP taktika nacionālajā līmenī, ja pašvaldību vēlēšanās tai neizdosies nostiprināt pozīcijas reģionos?

Skatoties uz to, kā šīs partijas vadība darbojas, domāju, ka viņi varētu tikai “kāpināt temperatūru” – darboties vēl aktīvāk. Diez vai viņi jutīs kādu milzīgu izmisumu un nolaidīs rokas, it īpaši tāpēc, ka viņu rīcībā ir pamatīgs valsts budžeta finansējums. Ja agrāk bija nepieciešams prāvu naudas daļu iegūt no privātiem ziedotājiem, kuri varētu teikt, ka neesat diez ko perspektīvi un atteikt, tad tagad tā pēc sekmīgām Saeimas vēlēšanām nav diez ko liela problēma. Finansējums ir iegūts pirms vairākiem gadiem, un tas turpināsies līdz nākamajām vēlēšanām. Tāpēc JKP ir iespējas aktīvi censties dabūt jaunus atbalstītājus.

Vai var uzskatīt, ka gaidāmās pašvaldību vēlēšanas kalpo kā lakmusa papīrs tam, vai “KPV LV”, kas tagad ir pārstāvēta gan valdībā, gan dažās pašvaldībās, vēl var cerēt uz politisko nākotni pēc nākamā gada Saeimas vēlēšanām?

Nav jāgaida pat pašvaldības vēlēšanas. Patiešām uzskatu, ka šī partija jau ir sabrukuma periodā, un tas, kas notiek ar viņu Saeimas frakciju, tam ir apliecinājums. Partijā ir haoss, tā sabrūk.

Vairākās pašvaldībās kandidātu sarakstu skaits šīm vēlēšanām ievērojami sarucis, vairākām partijām veidojot kopīgus sarakstus. Par ko tas liecina? Vai šādas apvienības top, lai izdotos gāzt kādus ilggadējus vadītājus atsevišķās pašvaldībās?

Pastāv kaut kāda politiskā mācīšanās. Ja runājam par to, ka sarakstu skaits sarucis no 599 uz vairāk nekā 300, tad tīri proporcionāli pret pašvaldību skaitu sarakstu apmērs ir pieaudzis, jo pašvaldību skaits sarucis ievērojami straujāk. Var redzēt, ka 2009.gadā pret 2005.gadu vidējais sarakstu skaits vienā pašvaldībā dubultojās.

Baidos, ka līdzīgu situāciju redzam arī šobrīd. Tīri matemātiskā izpratnē konkurence pieaug, taču notiek arī atsevišķu spēku konsolidācija. Šādi apvienotie sarakti varētu saņemt lielāku atbalstu, bet viss primāri atkarīgs no tā, cik sekmīga ir bijusi iepriekšējā pašvaldības vadība. Ja Jelgavas mērs Andris Rāviņš nebūtu bijis sekmīgs, tad diez vai viņu ievēlētu atkal un atkal.

Pašvaldību vēlēšanas parasti uztver par zināmu starta šāvienu Saeimas vēlēšanām, kas notiks pēc gada. Kā pašvaldību vēlēšanas varētu mainīt attiecības koalīcijā?

Tiešas un ciešas saistības starp nacionālā un pašvaldību līmeņa vēlēšanu rezultātiem nav. Ja, piemēram, ir kādi atsevišķi spēki ar nacionāla līmeņa pretenzijām un ja tiem nav labu sekmju pašvaldību vēlēšanās, tad politiskie konkurenti to nekavēsies izmantot savā komunikācijā, sakot, ka viņi nekas nav, jo tā ir zīme, ka atbalsta pietrūkst.

Minējāt, ka vairākas partijas varētu cīnīties par iespējamajām ZZS zaudētajām balsīm. LRA un ZZS mērķē uz aptuveni vienu un to pašu vēlētāju, bet vai uz šo pašu vēlētāju mērķē arī “Progresīvie”? Uz kādām balsīm reģionos viņi var cerēt?

Domāju, ka ZZS ar “Progresīvajiem” savā starpā nekonkurē. “Progresīvie”, visticamāk, cīnās par kādu daļu “Jaunās vienotības” vēlētāju. “Progresīvie” vairāk ir kreisi centriski, un, lai arī pašvaldību vēlēšanās ideoloģiskajam aspektam ir mazāka nozīme, tas zināmās situācijās tomēr spēlē savu lomu. Domāju, ka pašvaldībās tieši “Jaunā vienotība” varētu būt tie, kur “Progresīvie” varētu paņemt balsis, ja, protams, tas izdosies, jo galvenais šoreiz ir vietējie līderi, nevis ideoloģija.

Pirms apmēram gada partija “Saskaņa” “zaudēja Rīgu”. Partijā ir bijušas iekšējas nesaskaņas par partijas izvēlēto kursu. Vai politiskajam spēkam vajadzētu satraukties par līdzīga scenārija atkārtošanos citās pašvaldībās, un kā vēlēšanas varētu ietekmēt partijas iekšējo klimatu?

Pašvaldību vēlēšanas “Saskaņai” ir būtiskas lielajos centros - īpaši Rēzeknē un Daugavpilī, jo tas ir arī veids, kā partija var nodrošināt sev politisko svaru, ietekmi uz lēmumiem, kā arī veids, kā saviem vēlētājiem parādīt, ka partijai ir sasniegumi. Rīgā “Saskaņai” sanāca kā sanāca, bet tagad partijas vadībai iekšēji saviem biedriem varētu būt svarīgi parādīt, ka Rīga ir bijušā mēra Nila Ušakova vaina. Svarīgi parādīt, ka pārējās pašvaldībās, kur “Saskaņa” darbojas un kandidē, viss ir kārtībā, bet Rīga ir Ušakova radīta problēma.

Premjera pārstāvētās “Jaunās vienotības” rezultāti Saeimas vēlēšanās bija diezgan zemi, taču aktuālie partiju reitingi liecina par šīs partijas popularitātes kāpumu. Vai politiskajam spēkam kopā ar sadarbības partijām varētu izdoties audzēt savu pārstāvniecību reģionos?

Premjera partijai ir iespēja komunicēt. Ja “Jaunās vienotības” vai tās sadarbības partiju saraksts gūs labu rezultātu, tad varēs nodrošināt dzirdīgas ausis valdībā. Līdz ar to, piedāvājot kādu valdības lielāku atbalstu, tostarp domājot arī par Finanšu ministriju, kas ir īpaši nozīmīga pašvaldībām, var mēģināt uzlabot savu rezultātu, jo šos divus svarīgos posteņus var konvertēt politiskā kapitālā pašvaldību līmenī.

Kādas sekmes 5.jūnijā var prognozēt Nacionālajai apvienībai (NA), kurai līdz šim ir bijis diezgan stabils vēlētāju atbalsts?

NA ir viena no tām partijām, kas izlikusi sarakstus vislielākajā pašvaldību skaitā, kas acīmredzot norāda uz viņu politiskajām ambīcijām. Cik esmu pamanījis, dažās jaunajās pašvaldībās viņi ir diezgan rūpīgi piestrādājuši pie tā, lai apvienotu līdzšinējo vietvaru vadītājus. Bet tie ir atsevišķi gadījumi. NA ir pieredzējusi partija, un arī viņiem ir svarīgi dabūt labu rezultātu, lai viņi varētu pamatot savas [bijušā ekonomikas ministra Jāņa] “Vitenberga ambīcijas”. Ja viņu rezultāti būs pieticīgi vai nebūs labāki par iepriekšējiem, tad politiskie konkurenti teiks: “Nu, klausieties, jūs izplātījāties, bet tauta ir runājusi un jums nav nekāda lielā atbalsta.” Tas ir tas interesantais – vēlēšanu rezultāti retoriskā līmenī droši vien tiks ļoti aktīvi izmantoti valdības attiecību risināšanā, bet vēlēšanu rezultātu ietekme uz vēlēšanām pēc pusotra gada gan varētu būt niecīga.

Līdz maija vidum lielākie priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņi bijuši ZZS veidojošajām organizācijām, "Saskaņai" un JKP. Šogad būs pirmās vēlēšanas, kad ar likumu ir aizliegtas ļoti regulāras pašvaldību “avīzes”? Kādu iespaidu uz priekšvēlēšanu kampaņu un iedzīvotāju informēšanu var atstāt šis apstāklis?

Komunikācija notiek ar vai bez pašvaldību izdevumiem – aizvien ir aģitācijas materiāli, ir pašvaldību līderi, kas parādās televīzijās utt. Tas viss nav atcelts. Tas, ka valdošajām partijām vairs nav iespējas “masēt iedzīvotājus” ar vienvirziena informāciju, gan ir taisnība. Bet cilvēki, kas dzīvo konkrētās pašvaldībās, paši var labi redzēt, kas notiek vietvarā. Reģionos lielāka nozīme ir starppersonu komunikācijai, līdz ar to, lai arī viens pārliecināšanas kanāls ir zudis, ir citi veidi, pa kuriem cilvēki pašvaldībās saņem informāciju.

Valdību veidojošās partijas vienojās iekšējās nesaskaņas risināt pēc pašvaldību vēlēšanām 7.jūnijā. Kādu ietekmi uz koalīcijas sarunām atstās vēlēšanu rezultāti?

Šīs sarunas gan būs cieši saistītas ar vēlēšanu rezultātiem. Īpaši svarīgi tas būs JKP, taču nedomāju, ka viņi nolaidīs rokas arī sliktu rezultātu gadījumā. Ja rezultāts šai partijai būs slikts, tad pirmais mulsums par to varētu nospēlēt zināmu lomu. Bet, ja rezultāti būs apmierinoši vai labi, tie tūlīt pārvērtīsies noteiktos vēstījumos, mēģinot gūt lielāku ietekmi valdībā.