Rundāles novads 1.jūlijā vairs nepastāvēs, iekļaujoties Bauskas novadā. Rundāles novada dome gan ir viena no tām, kas administratīvi teritoriālo reformu (ATR) ir apstrīdējusi Satversmes tiesā (ST). Novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis intervijā aģentūrai LETA atzīst, ka ATR gaitā politiķi bija gatavi runāt par apvienošanos ar Bauskas novadu, taču bez Vecumnieku un Iecavas novada. Tomēr aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās Okmanis jau apvienotajā Bauskas novadā startēja no Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA) saraksta, ieguva vislielāko vēlētāju atbalstu un tagad gatavs kļūt par jaunā, apvienotā novada mēru.

https://www.youtube.com/watch?v=4UyScrZW8Vc

Kāpēc dome lēma vērsties ST, apstrīdot reformu?

Lēmumam ir ļoti gara priekšvēsture, jo, kā mēs atceramies, 2019.gada pavasarī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nāca klajā ar iespējamo ATR modeli, kuru nodeva sabiedriskajai apspriešanai deputātiem un sabiedrībai. Tajā bija paredzēts, ka Rundāles novads iekļaujas Bauskas novadā kopā ar Vecumnieku un Iecavas novadu. Tas bija garš process, mums bija saruna maija vidū ar ministru un visu apvienojamo novadu deputātiem, katrs izteica savas vēlmes, savu attieksmi attiecībā uz piedāvāto modeli. Protams, Rundāles novada domes deputāti aktīvi iesaistījās šajās diskusijās, un mēs vairāk saredzējām, ka būtu gatavi risināt apvienošanās jautājumu ar pašreizējo Bauskas novadu, ņemot vērā, ka mums ir kopīgas lietas - mēs esam deleģējuši būvvaldes funkciju, mums izglītības jomā notiek intensīva sadarbība, arī tūrisma un vairākās citās jomās. Savukārt Iecavas novadā visi attīstības rādītāji ir labāki nekā pašreizējā Bauskas novadā, bet Vecumnieku novads, mūsuprāt, ir mazāk attīstīts, un mums ar saviem resursiem būtu jādalās arī ar Vecumnieku novadu. Mēs jūtamies pietiekami spēcīgi, jo, piemēram, arī šajā gadā Rundāles novads ir viens no 10, kur nav samazinājies iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kaut arī visā valstī tas ir samazinājies. Tikai Pierīgas novadiem un Rundāles novadam ārpus Pierīgas tas nav samazinājies. Ņemot vērā visu iepriekšminēto, mēs bijām gatavi apspriest variantu par pievienošanos Bauskas novadam, bet bez Vecumniekiem un Iecavas. Diskusija ar ministru neizvērtās tā, kā cerēts, tā vairāk vai mazāk bija vienvirziena diskusija, viņš izteica savu viedokli, mēs izteicām savus, un tālāk argumentēta domu apmaiņa faktiski nenotika.

Pēc tam, pēc konsultācijām, sapratām, ka tālāk tiek virzīts ministrijas piedāvātais apvienošanas modelis. Vienīgais, kas to vēl varēja mainīt, bija Iecavas sarunas ar Baldoni, bet arī tās ministrija un valdošā koalīcija nevēlējās atbalstīt. Tad mēs sapratām, ka mums jāvēršas pie iedzīvotājiem, un 2019.gada jūlijā saskaņā ar domes lēmumu notika iedzīvotāju aptauja, vai viņi vēlas atstāt Rundāles novadu kā patstāvīgu administratīvo teritoriju vai atbalstīt piedāvāto variantu, atjaunojot veco Bauskas rajonu. Aptaujā piedalījās vairāk balsstiesīgo iedzīvotāju nekā tā gada maijā notikušajās Eiroparlamenta vēlēšanās, un bija pārliecinošs iedzīvotāju balsojums, vairāk nekā 90% par to, ka Rundāles novadam vajadzētu būt pastāvīgam. Mēs uzskatījām, ka šis rezultāts ir pietiekami nozīmīgs, un visās tālākajās darbībās mēģinājām to aizstāvēt, tostarp piedaloties Saeimas ATR komisijas sēdē, kamēr tā notika klātienē, sūtot savus priekšlikumus visām Saeimas frakcijām, partijām, kuras piedalās lielās politikas veidošanā.

Tā kā rezultātā liela daļa priekšlikumu tika atsaukta, lai neaizkavētu procesu, domes deputāti lēma, ka mums jāizmanto pēdējā iespēja un jāvēršas ST. Ņemot vēra arī to, ka mūsu nākamie partneri - Iecavas novads - to darīja, arī daudzi citi, kuri uzskatīja šo procesu par nedemokrātisku un ar nepietiekamām konsultācijām. Neskatoties uz to, ka pieteikums tiesā iesniegts, mēs atbilstoši normatīvajiem aktiem un vadlīnijām aktīvi piedalāmies jaunā apvienojamā Bauskas novada struktūras veidošanā.

Minējāt, ka uzskatāt Rundāles novadu par spēcīgu, taču saņemat dotāciju no pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Varbūt tomēr nepieciešams apvienot novadu spēkus?

Finanšu izlīdzināšanas fonds izveidots tā, ka faktiski visi saņem dotāciju. Pirms 2009.gada reformas, kad tiešām varēja vērtēt pēc izlīdzināšanas fonda, kad vēl nebija izveidots Rundāles novads, tad Rundāles pagasts, uz kura bāzes izveidots novads, dotācijas nesaņēma. Arī tagadējais Bauskas novads saņem vairākkārt lielāku dotāciju nekā Rundāles novads un pat Iecavas novads, kas ir attīstītāks. Izlīdzināšanas sistēma izveidota tā, ka gandrīz visi ir padarīti par saņēmējiem, un tas nevarētu būt pats svarīgākais rādītājs. Otrā lielākā Latvijas pašvaldība, Daugavpils, kurai ir liels potenciāls, ir lielākā dotācijas saņēmēja.

Kā Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi pašvaldības budžetu?

Ņemot vērā, ka vairāk nekā 80% ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, tā ir ļoti auglīga un mūsu lauksaimnieki orientēti uz šīs zemes izmantošanu, zemes tirgus ir ar ļoti augstām cenām. Mēs šajā gadā izsolē esam pārdevuši vienu zemesgabalu, kura cena bija vairāk nekā 14000 eiro par hektāru, bet vidējā cena ir no 8000 līdz pat 10000 eiro par hektāru. Līdz ar to mums labi pildās nekustamā īpašuma nodoklis, turklāt tas attiecas ne tikai uz lielajiem lauksaimniekiem, bet arī uz mazajiem, jo mēs esam piešķīruši nodokļa atlaides visām deklarētajām personām pirmajiem trim hektāriem, kas ir reģistrēti mūsu novadā.

Jā, mēs skatījāmies, ka pandēmijas dēļ pašvaldības, tāpat kā pagājušajā gadā, varēja pārcelt nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas termiņus, ko pagājušajā gadā mēs arī izdarījām. Bet maksājumi gan pagājušajā gadā, gan šogad nerāda šādu vajadzību, jo lielākā daļa mazo nodokļu maksātāju to izdara gada sākumā, bet lielie maksā katru ceturksni, kā tas pienākas, un neviens nav arī rosinājis, ka vajadzētu mainīt termiņus.

Novada teritorijā galvenokārt darbojas valsts un pašvaldību institūcijas - pašvaldība ar izglītības iestādēm un valsts ar savām iestādēm, kas ir Rundāles pils muzejs un Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālā struktūrvienība. Iedzīvotāji nodarbināti lauksaimniecībā, kuru pandēmija nav skārusi, līdz ar to viņu ienākumi nav samazinājušies. Līdz ar to iedzīvotāju ienākuma nodokļu maksājumi ir bijuši ļoti labvēlīgi.

Kā budžetu ietekmējuši papildu izdevumi saistībā ar pandēmiju?

Jā, protams, tas radīja papildu izdevumus. Gan individuālie aizsardzības līdzekļi, gan dezinfekcijas līdzekļu iekārtas skolās un pie mūsu iestādēm, kas izsmidzina līdzekli un ļauj vieglāk dezinficēt rokas. Tas radīja papildu izdevumus, bet tas zināmā mērā kompensējās ar citu izdevumu samazinājumu, piemēram, kad mums sākās neklātienes mācības skolās, mums samazinājās transporta izmaksas, ko mēs gan veicam paši, gan iepērkam pakalpojumu, gan izmantojam sabiedrisko transportu. Tāpat praktiski nemaz nenotika amatierkolektīvu pasākumi un līdz ar to braucieni uz dažādiem deju saietiem, pasākumiem ārpus novada. Tas mums ļāva šajā pavasarī un ziemā, kad bija neklātienes mācības, nodrošināt pirmajām četrām klasēm siltā ēdiena piegādi mājās, lai mēs varētu ar darbu nodrošināt savus autobusu šoferus, arī mūsu pakalpojuma sniedzējs ēdinātājs ļoti vēlējās nevis dīkstāvi, bet strādāt. Šādā veidā šie izdevumi kompensējās, un pašlaik es nevaru teikt, ka pandēmija mūsu budžetā papildu izdevumu dēļ ir radījusi lielu slogu, drīzāk otrādi - mums ir iespēja saņemt papildu aizdevumus dažādu atveseļošanās projektu realizācijai. Mēs pagājušajā gadā saņēmām kredītu viena autoceļa pārbūvei un šogad plānojam realizēt projektus, kas varbūt pandēmijas dēļ nebūtu sākti.

Vai nākotnes Bauskas novadā redzat vidusskolu esošā Rundāles novada teritorijā?

Šis jautājums būs izpētes vērts un ar ļoti nopietnu iedziļināšanos. Protams, ka būtu ļoti svarīgi, lai šeit būtu vidusskola. Nupat bija vidusskolas akreditācija, mums gandrīz gadu ir jauna direktore, un gan viņa, gan kolektīvs saprot, ka, ja neatradīs īpašu nišu, ko piedāvāt šajā vidusskolā, tad, iespējams, ka būs jārisina, kā mūsu vidusskolēni varēs mācīties citās vidusskolās, un te varētu palikt pamatskola. Bet, atrodot variantu, ko šeit darīt citādi nekā, piemēram, lielajā Bauskas ģimnāzijā, es pieļauju, ka vidusskola varētu pastāvēt.

Līdzīgs variants ir par Saulaines skolu, kas pašlaik ir Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma struktūrvienība. Mēs gan Zemgales plānošanas reģiona, gan jaunā Bauskas novada attīstības programmās esam ieplānojuši, ka tā varētu būt patstāvīga iestāde, varbūt to varētu saistīt ar mūsu Pilsrundāles vidusskolu, ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti, kurai ir iestrādes Bulduros un pašlaik arī sarunas par Malnavu, lai šādā veidā stiprinātu izglītības iespējas šeit pat uz vietas.

Par izglītību mums būs nopietni pētījumi, sarunas, atradīsim labāku modeli, kā katrai skolai jaunajā Bauskas novadā attīstīties.

Tas varētu skart arī mācību iestādes tagadējā Vecumnieku, Iecavas un Bauskas novadā?

Protams, visas izglītības iestādes ir jāizvērtē. Es saprotu, ka līdzīgā situācijā kā Pilsrundāles vidusskola ir Vecumnieku novada Skaistkalnes vidusskola, kurā arī ir salīdzinoši maz audzēkņu vidusskolas posmā, un būs jāatrod modelis, kādā veidā šo izglītības iestādi attīstīt. Par visām pārējām skolām pašreizējie novadi ir jau lēmuši, un man šķiet, ka tālākas reorganizācijas tur varētu nebūt nepieciešamas. Bauskas novads savas skolas ārpus pilsētas pārveidojis par zemāka līmeņa mācību iestādēm. Ārpus pilsētas palikušas Pilsrundāles un Skaistkalnes vidusskola, jo, Iecavai kļūstot par pilsētu no 1.jūlija, Iecavas vidusskola arī būs pilsētas vidusskola.

Vēl viens no jautājumiem, ko visdrīzāk nāksies risināt jaunajai domei, ir Mežotnes pils nākotne. Kā jūs to redzat, un vai pašvaldībai būtu iespēja apsaimniekot šo iestādi?

Manuprāt, vislabākais risinājums Mežotnes pils attīstībai būtu tāds, ka to apsaimnieko Kultūras ministrija. Es to saredzu kā Rundāles pils struktūrvienību vai arī atsevišķu muzeju. Finansiāli laikam nedaudz izdevīgāk būt struktūrvienībai.

Nepieciešams arī kvalitatīvs menedžments saistībā ar komercdarbību, jo nevar būt tāda situācija, kāda bija līdz šim, kad īpašumu iznomā vienam uzņēmumam un tālāk nekādas kontroles par konkrētām darbībām, uzdevumu par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu. Notiek tikai tūrisma pakalpojumu sniegšana.

Manuprāt, tā ir jānodod Rundāles pilij, kas būtu atbildīga par kultūrvēsturiskā mantojuma attīstīšanu, eksponēšanu, saglabāšanu, bet, piemēram, izbūvēto viesnīcu un varbūt arī pasākumu rīkošanu reprezentācijas telpās varētu nodot komersantam.

Pieļauju arī valstī ne sevišķi attīstītu modeli, kad pašvaldība iesaistās. Pašvaldība, visticamāk, varētu iesaistīties infrastruktūras nodrošināšanā, pieņemsim, siltuma piegādē. Ir dzirdēts variants, ka pašvaldība varētu pārņemt parku, kas ir diezgan liels un prasa diezgan lielus līdzekļus, tas pašvaldībai varētu būt pa spēkam. Tur ir daudz iespēju un vairāki risinājumi. Es domāju, ka mēs kopīgi atradīsim labāko. Galvenais ir, lai būtu politiskā griba to darīt.

Tikai pašvaldībai pārņemt pili nebūtu iespējams?

Mežotnes pils apsaimniekošana gadā ir ap 100000 eiro. Tā ir apsaimniekošana, tā nav attīstība. Lai attīstītu, nepieciešami vēl vairāki miljoni. Ar projektu iespējām tas būtu pavelkams, bet tā būtu laušanās komersantu lauciņā, ja mēs sāktu nodarboties ar tūrisma pakalpojumu sniegšanu, savukārt veidot to kā muzeju - pašvaldībai nebūs tik daudz ienākumu, mums nebūs arī tik daudz speciālistu. Es domāju, ka labāk to attīstīt uz Rundāles pils bāzes.

Vai jau ir izkristalizējušies objekti, iestādes, kas jaunajā novadā būtu apvienojami, likvidējami? Kādas ir plānotās izmaiņas?

No attīstības programmas viedokļa pašlaik ir uzdevums izstrādāt ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un attīstības programmu, kompilējot pašlaik spēkā esošās attīstības programmas, neko no tā nepazaudējot. Šajā laikā neviens neko likvidēt neparedz, un gala rezultāts attīstības programmai būs kaut kad rudenī. Attīstības programma vairāk vai mazāk ir tāds vēlmju saraksts, ko mēs redzam, un pēc tam katru gadu investīciju programmā vēlamās lietas arī iekļaujam atkarībā no budžeta iespējām.

Runājot par objektiem, es tiešām neredzu kaut kādus likvidējamus objektus, bet, iespējams, kaut kādas iestādes mēs varēsim apvienot, varēsim izvērtēt kapitālsabiedrības. Piemēram, Rundāles novadam pašlaik nav nevienas kapitālsabiedrības.

Viens no objektiem, kas ir Bauskas novada vēlmju sarakstā, ir Bauskas apvedceļš. Vai redzat iespēju, ka tas tiks izbūvēts, un vai tas jaunajam novadam ir vajadzīgs?

Protams, ļoti vajadzīgs gan Bauskas, gan Iecavas apvedceļš, tie abi ir Satiksmes ministrijas plānos. Vai izdosies pavirzīt tos ātrākā termiņā, būs atkarīgs no politiskās situācijas, nākamajām Saeimas vēlēšanām, iespējām novirzīt līdzekļus no ekonomikas atveseļošanās fonda. Arī no tā, cik veiksmīgi virzīsies "Rail Baltica", jo arī tur mēdz notikt dažādi pavērsieni, gan strauji izrāvieni, gan arī sabremzēšanās. Būvējot tiltu pār Mēmeli un Mūsu "Rail Baltica", nebūtu slikti, ja turpat tiktu paredzēts arī apvedceļa tilts. Šis jautājums ir aktuāls, ik pa laikam mēs to pacelsim, un, sakrītot kārtīm ļoti labā kombinācijā, iespējams, ka tas var notikt arī ātrāk.

Vai redzat ieguvumus novadam no "Rail Baltica" izbūves?

Gan jā, gan nē. Es atceros, ka pirmā diskusija par "Rail Baltica" izbūvi sākās jau 2000.gadu sākumā, kad biju rajona padomes priekšsēdētājs, un toreiz bija runa, ka Latvijā būs tikai viena stacija - Rīgā - un trauksies ātrvilcieni. Protams, mana pirmā reakcija, kas joprojām ir stipra, bija, ka tas sašķeļ teritoriju divās daļās un ar to jārēķinās gan lauksaimniekiem, gan arī visiem iedzīvotājiem, kas grib nokļūt vienā vai otrā pusē. To varēs izdarīt tikai noteiktās vietās, un tas ir uztverams kā mīnuss.

Kā pluss ir ekonomiskā aktivitāte, kas rosīsies. Miljoniem kubikmetru materiālu būs jāpārvieto un jāizbūvē, strādniekiem būs jānodrošina dzīvesvieta, ēdināšana, tas, protams, ir labi.

Bet tālāk ir jautājums, vai pa šī jaunā platuma sliedēm mums būs vilcieni, kas ļauj attīstīt vietējo satiksmi. Vēl pagaidām neviens atbildējis nav, it kā tāda vīzija pavīd. Es nedomāju, ka ātrvilcieni te brauks reizi stundā. Jautājums ir par to, vai šeit būs arī vietējā satiksme. Ja tā būs, tad būs ieguvums. Jo pašlaik šoseja ir nenormāli pārslogota, ar lielāko intensitāti valstī, ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.

Esat arī Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs. Reformas gaitā ir plānots izveidot administratīvos reģionus, kas izskatās līdzīgi plānošanas reģioniem. Kādas funkcijas ir jāpiešķir administratīvajiem reģioniem?

Plānošanas reģioniem un administratīvajiem reģioniem sākotnēji, es domāju, plānotas vienādas funkcijas. Šis jautājums tiek aktualizēts pēc katrām Saeimas vēlēšanām, katrai partijai ir vēlme šo vietvaru funkciju pārskatīt, un katru reizi četros gados ministrijām tiek uzdots jautājums, kādas funkcijas varētu vai gribētu atdot plānošanas reģioniem. Tad notiek garas apspriedes, un parasti tiek secināts, ka būtisku funkciju nav. Lai dotu kaut ko nopietnu, tad līdzi jādod arī finansējums, jo nevar uzdot tikai uzdevumu bez resursiem, kā to izdarīt.

Izskatās, ka šoreiz stāsts ir diezgan līdzīgs, jo ministrijas ir ļoti skopas funkciju deleģēšanā. Mēs kā reģions saskatām, ka mēs ļoti labprāt paņemtu atpakaļ sabiedriskā transporta plānošanu, jo pašlaik mums ir tāda informācijas savākšanas funkcija, jo visus lēmumus pieņem Autotransporta direkcija, bieži vien ne līdz galam konsultējoties ar vietējām pašvaldībām un reģioniem. Mēs varētu pārņemt arī sociālā darba vērtēšanu, ko Labklājības ministrija mums labprāt dod. Tas ietver sociālo pakalpojumu, institūciju vērtēšanu, jo pašlaik katra pašvaldība lemj par to, kādus sociālos pakalpojumus sniegt, kādus dienas centrus veidot, bet nebija iespējams nodrošināt kopīgu skatījumu uz pārklājumu visa reģiona teritorijā. Ja tas būtu jāplāno reģionam, iedzīvotājiem būtu labāk, jo pašlaik arī ministrija to nedara un arī nevar to izdarīt.

Mēs labprāt savā pārraudzībā redzētu arī profesionālās izglītības jomu, jo mums ir jāizstrādā reģiona ekonomiskais profils, un tur mēs arī skatāmies gan darbaspēka resursus, gan pieprasījumu, bet tālāk tas "pazūd tulkojumā" un ne vienmēr realizējas, jo Izglītības un zinātnes ministrijā ar to nodarbojas tikai viens departaments, un viņiem nav reģionu skatījuma, reģiona ietvara. Viņi ir laimīgi, ka, piemēram, Saulaines skolu pieliek pie Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma, sanāk liela iestāde ar nepieciešamo skolēnu skaitu, lai varētu saņemt lielo struktūrfondu finansējumu, bet, kas notiek šeit uz vietas, to no ministrijas neredz.

Ir diskusija arī par valsts vietējiem autoceļiem. Gan Satiksmes ministrija, gan "Latvijas Valsts ceļi" jau 20 gadus gaida, kad varētu kādam nodot, regulāri notiek dažādi pētījumi, tiek atrasti kilometri. Es atceros, pirmais saraksts bija ar 1100 kilometriem, kuru piedāvāja pašvaldībām, un daļa tos pārņēma, mazāko daļu pārņēma, lielākā daļa palika valstij. Nākamais pētījums bija 4000 kilometru, un ar iepriekšējo ministru bija mutiska vienošanās, kāds finansējums varētu nākt līdzi, bet tā arī līdz normatīvajiem aktiem nenonāca. Pēdējais piedāvājums bija, ka nu jau 8000 kilometru varētu nodot vietējām pašvaldībām, bet par finansējumu pašlaik nerunā. Nevienam iedzīvotājam nav svarīgi, vai viņš brauc pa pašvaldības vai pa valsts ceļu, viņš redz, ka brauc pa sliktu ceļu. Protams, viņš vēršas vietējā pašvaldībā un pauž savu sāpi.

Manuprāt, tīri veiksmīgi mēs reģionos sākām koordinēt reemigrācijas pasākumu, kas bija kopā ar VARAM. Arī tas būtu attīstāms, jo šie koordinatori ir nepieciešami, lai cilvēkam, kurš vēlas atgriezties, būtu iespējas atrast mājokli, bērnu izglītības iestādi, darba iespējas.

Cik zinu, Zemkopības ministrija ir gatava nodot reģionam mājdzīvnieku reģistrāciju.

Darbojaties arī Eiropas Reģionu komitejā. Kādus ieguvumus redzat no komitejas novadam un Latvijai?

Tur es nonācu kā Zemgales reģiona pārstāvis. Protams, es esmu absolūts iesācējs šajā lielajā politikā. Mani lielā mērā iepriecina, kā komitejā strādā demokrātija. Mēs esam vairāk nekā 300 komitejas locekļi, kas ir sadalīti komisijās, komisijā darbojas vairāk nekā 70. Ļoti korekti un kvalitatīvi strādā partiju princips. Ja mēs savā komisijā esam 10 no politiskās grupas, tad mēs savus jautājumus izdiskutējam un atbilstoši mūsu partijas lielumam mums ir noteikts debašu laiks. Tur ir maz iespējami tādi politiski ekscesi, kādi ir mūsu parlamentā, kad pēkšņi kaut kādi negaidīti balsojumi parādās. Politiskā kultūra ir tāda, ka visi jautājumi tiek izdiskutēti. Ja esi palicis mazākumā, tad ar tādām pašām demokrātiskām metodēm jāpanāk sava viedokļa aizstāvēšana, nevis ar kaut kādiem sarunātiem balsojumiem.

Pats, darbojoties Izglītības, pētniecības, kultūras un nodarbinātības komitejā, kad mēs sniedzam atzinumus, arī skatos, lai tie būtu par labu laukiem. Jo komitejā ir gan lielo pilsētu pārstāvji, gan arī mazu un pavisam mazu pašvaldību pārstāvji, kas ļauj sabalansēt viedokļus.

Šogad pašvaldību vēlēšanās esat pievienojies NA. Kāpēc tieši NA, un vai esat gatavs vadīt Bauskas novada domi?

Jā, esmu gatavs vadīt domi. Nekad neesmu bijis nevienā partijā, bet vienmēr esmu bijis NA atbalstītājs un viņu sarakstā esmu startējis Saeimas vēlēšanās, bet, protams, bez ambīcijām tikt ievēlētam, labi apzinoties, ka no Zemgales kandidātiem divi vai trīs var tikt. Bija skaidrs, ka tiks pazīstamāki politiķi. Bet, atbalstot šo sarakstu, piekritu startēt Saeimas vēlēšanās.

NA priekšvēlēšanu programmā kā mācību priekšmets iekļauta novada mācība. Ko tā paredz?

Tā ir fakultatīvā nodarbība, ko var atļauties papildus finansēt. Tā paredzēta kā papildu audzināšanas stunda, kurā katra skola varēs runāt par savu vietējo teritoriju, doties ekskursijās, apmeklēt objektus, iepazīties ar cilvēkiem, aicināt novada cilvēkus. Tā nebūs speciālā vēstures grāmata, tas ir domāts patriotiskai audzināšanai, ievirzei, tieši savas vietas atpazīšanai, jo bieži vien mūsu bērni skatās un zina, kas notiek tehnoloģiju jomā, nevis tepat pagalmā aiz sētas.