Cēsu novada pašvaldība ir viena no tām, kuras tuvums galvaspilsētai rīdziniekus un citu novadu ļaudis vilina pārcelties uz dzīvi novadā. Neskatoties uz to, ka pilsētā pēdējos gados ir uzcelti divi īres nami, tehnoloģiju uzņēmums AS "Draugiem Group" izveidojis jaunu uzņēmumu SIA "Mājas Cēsīs", lai veidotu īres māju ciematus, pieprasījums pēc īres namiem ir lielāks nekā piedāvājums. Par to, kā pašvaldība meklē un atrod risinājumus, kā attīsta novada infrastruktūru, izglītības iespējas, kultūras piedāvājumu, aģentūras LETA saruna ar Cēsu novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu (JV).

https://youtu.be/aR6ir29eosc

Arī jūsu pašvaldība ir saņēmusi iebildumus no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) par pašvaldības teritorijas plānojuma grozījumiem. Kā jūs to vērtējat un par ko ir šie iebildumi?

Cik saprotam no neformālajām konsultācijām, kas notikušas starp mūsu Teritorijas plānošanas un stratēģiskās attīstības nodaļas plānotājiem un VARAM ierēdņiem, tad būtiskākais iebildums ir pret azartspēļu regulējumu maiņu Cēsu novadā caur teritorijas plānojumu. Mēs bijām paredzējuši, ka uz tām azartspēļu zālēm, kas pašlaik Cēsu novadā jau strādā, nekādi ierobežojumi netiek attiecināti, bet, ja tiek atvērta kāda jauna spēļu zāle, tad tai ir zināmi ierobežojumi. Pēdējos desmit gados azartspēļu zāļu tīkls ir ļoti optimizējies, un patlaban Cēsīs ir tikai trīs spēļu zāles, kas atbilst visiem normatīvajiem regulējumiem. Šis bizness pats sakārtojās un veidojas atbilstoši pieprasījumam.

Vai jums pašvaldībā ir četru, piecu zvaigžņu viesnīcas, kurās nodrošinās šo pakalpojumu?

Jā, ir - "Villa Santa" un "Hotel Cēsis".

Vai iedzīvotāji kādā aptaujā ir vērsuši uzmanību uz to, ka šis azartspēļu piedāvājums ir pārlieku liels, nevajadzīgs, nevēlams?

Neesam kvantitatīvā aptaujā prasījuši visiem Cēsu novada iedzīvotājiem viņu attieksmi par šo jautājumu, bet nereti pašvaldībā ir signāli par ģimenēm, kas cietušas no azartspēļu atkarības. Bija viena sieviete, kas vairākkārt zvanīja un lūdza ierobežot azartspēļu zāļu pieejamību, jo ģimenes locekļi ir nonākuši dziļā atkarībā, tādēļ ģimenes izjūk, nonāk lielās finansiālās grūtībās.

Gada sākumā aptaujājāt iedzīvotājus par to, kādu nākotni viņi saskata Lielstraupes pilij, kas pēc administratīvi teritoriālās reformas no Pārgaujas novada nonāca jūsu pašvaldībā. Kādi bija iedzīvotāju priekšlikumi par šīs pils nākotni?

Aptaujā piedalījās aptuveni 800 cilvēku, un vairāk nekā 84% uzskata, ka šai pilij ir milzīga kultūrvēsturiska nozīme. Mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis ir atzinis, ka Lielstraupes pils ir izcils Vidzemes bruņniecības paraugs un to vajadzētu saglabāt. 81% no aptaujātajiem uzskata, ka pilij vajadzētu būt pašvaldības īpašumā.

Jautājums ir par pils funkcijām, jo tās uzturēšanas izmaksas ir augstas. Mēs redzam, ka Lielstraupes pilī varētu un vajadzētu sadzīvot gan publiskajām funkcijām, gan arī komercdarbībai, sadalot šos riskus par investīcijām un uzturēšanu. Pašvaldības funkcijas būtu kultūras tūrisms, muzeoloģija - Vidzemes bruņniecības, Hanzas vēsture, interesanti būtu parādīt arī narkoloģijas ārstēšanas aspektu šajā ēkā, kas bija daudzus gadu desmitus. Šis būtu viens no pirmajiem apskates objektiem, kad iebrauc Cēsu novadā. Komercdarbība varētu būt ēdināšanas, viesmīlības, izmitināšanas jomā. Arī kino industrija ir ļoti ieinteresēta par ēku, regulāri notiek filmēšana, par ko var iegūt papildu naudu. Problēma ir tajā, ka likums paredz, ka pašvaldībai savos īpašumos jānodrošina 80% funkciju, savukārt 20% var atvēlēt komercdarbībai.

Vai tas ir galvenais problēmjautājums, kādēļ valsts negrib veidot speciālu likumu šim objektam, lai pašvaldības ieceri virzītu uz priekšu?

Jā, tā ir valsts atbildība - Veselības ministrijai, VARAM ir jāizšķiras, jo vairākās darba sarunās, kurās ir piedalījušās šo ministriju amatpersonas, tās ir vienprātīgi apgalvojušas, ka valsts funkcijai šis piemineklis nav nepieciešams. Valsts nekustamie īpašumi, kas apsaimnieko visus īpašumus, atzīst, ka viņiem nav nedz resursu, nedz laika ar to nodarboties. Paliek divas iespējas - pārdot vai nodot pašvaldībai. Viena versija ir pārdot, bet izsole ir zināmā mērā laimes spēle, jo mēs nezinām, kas un ar kādiem mērķiem nopirks. Otrs variants - nodot pašvaldībai. Ņemot vērā, ka pašvaldībai šajā objektā nav plānots ievietot ne skolu, ne kultūras namu, ne administratīvās telpas, līdz ar to vienīgā pašvaldības funkcija ir kultūrvēsturiskais mantojums - pils vērtības nezaudēšana. Mūsuprāt, speciālais likums nodot pašvaldībai šo īpašumu bez 80% un 20% funkcionālā ierobežojuma ļautu sabalansēt publiskās un komercdarbības principus. Taču galvenais, lai šis kultūrvēsturiskais piemineklis nesabruktu. Ja uz šo skatāmies kā primāro, tad šo mērķi varam sasniegt.

Kādā stadijā ir šī lēmuma virzība?

Pagaidām konkrētu termiņu nav, taču Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV) ir uzņēmusies atbildību par speciālā likumprojekta izstrādi. Ja deputātiem būs vēlme un enerģija to virzīt uz priekšu, tad es ceru, ka 13.Saeima varētu šo likumu pieņemt. Ja būs vilcināšanās, tad tas var arī izpalikt.

Cēsu novada pašvaldība startēja "Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027" konkursā, taču, netiekot nākamajā kārtā, neatmetāt ar roku konkursa idejām un esat izziņojuši Cēsis kā 2025.gada Latvijas kultūras galvaspilsētu. Kādēļ pieņēmāt šādu lēmumu un ko piedāvāsiet - saviem iedzīvotājiem, tūristiem? Kāds ir mērķis?

Tajā dienā, kad tika paziņoti konkursa pirmās kārtas rezultāti, mēs atradāmies Jaunpiebalgas bijušajā novadā un tikāmies ar pašvaldībām, uzņēmējiem un nevalstiskām organizācijām. Uzzinot, ka Cēsis nav tikušas tālāk, bija negaidīta sajūta. Tādēļ mēs izlēmām īstenot mūsu izstrādāto programmu, kurā ir ieguldīts liels darbs un radītas jaunas idejas. Darba grupā nolēmām, ka tieši to pašu programmu mēs realizēsim bez Eiropas un valsts finansējuma. Mēs darīsim to, ko mēs jau darām, un to, ko gribam darīt, - attīstīsim tam atbilstošu infrastruktūru. Ņemot vērā novada lielo reformu, kā rezultātā septiņas pašvaldības saplūda kopā, mēs to redzam kā novada sapludināšanas projektu, kā jaunā novada stiprināšanas un attīstīšanas projektu, tostarp kultūras jomā.

Vai mazie novadi jums nepārmet, ka tie tiek pēc reformas atstāti novārtā, ka viss ir tikai Cēsīs?

Mūsu novads ir bagāts ar kultūrvēstures vērtībām - Līgatnes papīrfabrika, Āraišu ezerpils, Piebalgas muzeju apvienība, Kārļa Skalbes, Emīla Dārziņa, brāļu Kaudzīšu muzeji, Eduarda Veidenbauma memoriālais muzejs "Kalāči" un viss Cēsu vecpilsētas ansamblis, Ungurmuiža, Veselavas muiža. Man šķiet, ka mums tas būs vēl viens pašapliecināšanās faktors, ka nevis mēs kādam cenšamies pierādīt, ka to varam un tāpēc mums vajag naudu, bet gan, ka mēs to darām paši sev un, ja vēl kādam tas patīk, mēs par to priecājamies. Turklāt no valstiskā viedokļa 2025.gads ir brīvs no liela mēroga pasākumiem valstī.

Kā novadā attīstās uzņēmējdarbība, ar kādām grūtībām saskaras uzņēmēji?

Līdzīgi kā citviet Latvijā, viesmīlības nozare bija tā, kas Covid-19 dēļ bija iesaldēta un tās darbība bija apgrūtināta, taču neviena viesnīca vai restorāns nav beidzis darbību. Ceru, ka ar katru nedēļu, mēnesi, arvien vairāk atgriezīsies ierastais dzīves ritms. Kas attiecas uz ražojošo uzņēmējdarbību, tad, cik esmu runājis ar uzņēmējiem, ražošana attīstās straujāk, nekā viņi bija plānojuši. Arī pasaulē redzam, ka pieprasījums pēc precēm tikai aug. Līdz ar to visi ražojošie uzņēmumi strādā. Cēsu novadā pieaug arī lauksaimnieciskā ražošana un mežizstrāde. Redzam, ka mūsu novadā ļoti attīstās radošās industrijas, informācijas tehnoloģijas. Šo nozaru pārstāvji var strādāt attālināti. Pandēmija parādīja, ka, ja ir labs interneta pieslēgums, tad vienalga, kur atrodaties, produkts top.

Mēs esam iegādājušies ilgstoši tukšu rūpnīcu kompleksu, ko cēsinieki zina kā neredzīgo kompleksu pilsētas centrā, un plānojam tur attīstīt radošās industrijas, kopstrādes telpas, izglītības un kultūras aktivitātes, kuras līdz 2025.gadam mēs varētu savest kārtībā. Tas būtu liels infrastruktūras ieguldījums Latvijas kultūras galvaspilsētas kontekstā.

Jums novadā ir ienākusi jauna nozare - militārā ražošana. Kā tas ietekmēs uzņēmējdarbību novadā?

Jā, Latvijas un Somijas starpvalstu līgums paredz militārās tehnikas atjaunošanu un piegādi. Somijas uzņēmums "Patria" sadarbībā ar vietējiem uzņēmējiem Cēsīs komplektēs un vēlāk arī ražos bruņutransportierus, kas ir nepieciešami armijas vajadzībām. Tas ir kaut kas jauns, un es ceru, ka šī militārā rūpniecība Latvijā attīstīsies un uzņems apgriezienus. Ir daudzi metālapstrādes un elektronikas uzņēmumi, kas ir iesaistīti. Mēs ceram, ka mūsu Vidzemes Dizaina un tehnoloģiju tehnikumā sadarbībā ar somiem jaunieši varēs apgūt jaunas profesionālas kompetences. Tas varētu veiksmīgi attīstīties.

Cēsis ir viena no pieprasītākajām mazpilsētām, kur cilvēki izvēlas dzīvot, taču mājokļu pieejamība ir ierobežota. Kādus risinājumus meklējat?

Runājot ar nekustamo īpašumu mākleriem, iedzīvotāju interese par Cēsīm un visu novadu ir liela. Nekustamo īpašumu cenas ir tuvas Rīgas cenām. No vienas puses, tas ir slikti, ka ir tik augstas nekustamo īpašumu cenas, jo vietējiem iedzīvotājiem īpašums kļūst nepieejams un dārgs. No otras puses - tas kļūst interesanti investoriem. Viņi redz, ka Cēsīs trūkst piedāvājuma. "Siguldas būvmeistars" šogad būvē rindu mājas, jo savu daudzdzīvokļu projektu pārprojektē daudz energoefektīvāku. Viņi sāka tirdzniecību gada sākumā, bet februārī neviena rindu māja vairs nebija pieejama. Pieprasījums ir ļoti liels. Viņi nākamgad turpinās daudzdzīvokļu māju apbūvi. Ir vēl citi interesenti, kas interesējušies par zemi apbūvei. Ir vēl "Draugiem Group" projekts - 30 mazāka tipa mājas, kurās plāno 50% īres maksas atlaidi pedagogiem. Viņi paši domā, ka šogad šo projektu varētu iesākt. Ir investori, kas ir gatavi un grib turpināt sadarbību, kā arī ir interese no jauniem investoriem. Ir tā, ka, ja Cēsīs 300 līdz 400 dzīvokļu fonds pienāk klāt, tad tas nevienam nerada apdraudējumus un riskus. Mazliet mazināsies tirgus deficīts. Sākotnēji rīdzinieki mājas Piebalgā izmantoja kā brīvdienu mājas. Vēlāk kā vasaras mājas, bet tagad viņi izmanto iespēju strādāt attālināti un dzīvot uz vietas nepārtraukti.

Lai dzīvotu un strādātu laukos, ir nepieciešama laba ceļu infrastruktūra. Vai novadā ir arī problemātiski ceļu posmi?

Mums ir milzīga ceļu infrastruktūra 2600 kilometru garumā kopā ar valsts un pašvaldību ceļiem. Tas ir mūsu viens no sāpīgākajiem jautājumiem, jo ceļi nav ideāli. Lēnām pilnveidojās valsts galvenie autoceļi - Vidzemes šoseja, Valmieras šoseja, Vecpiebalgas ceļa posms ir normāls. Tagad mums ir slikts ceļu posms Cēsis-Stalbe. Stratēģiski nozīmīgs ir ceļš Garkalne-Alauksts, kas būtu piebaldzēniem taisnākais ceļš uz Rīgu. Tas varētu būt arī kā alternatīva Vidzemes šosejai, ja kaut kas ar to notiek.

Vai pēc administratīvi teritoriālās reformas jūs iegūsiet kādus solītos uzlabojumus ceļu infrastruktūrā?

Ceļš Garkalne-Alauksts ir iekļauts Latvijas valsts ceļu prioritāro ceļu tīklā, un tā būtu liela investīcija Cēsu novadā. Otrs nozīmīgs infrastruktūras objekts būtu tilts pār Gauju Līgatnē. Ir Siguldā un Cēsīs tilts, bet, ja Līgatnē gribi tikt uz Pārgauju, tad ir riņķī apkārt uz vienu vai otru pusi jābrauc. Satiksmes ministrijai ir arī otra programma, kas paredz, ka līdz katram vēsturiskajam pagastam ir jābūt asfalta segumam. Novadā ir vairākas vietas, kur vēl līdz šim nav asfalta seguma ceļiem. Ja izdosies to sakārtot un atrisināt, tad tas jau būs liels solis uz priekšu mobilitātes ziņā.

Vai jūtat, ka strauja cenu kāpuma dēļ aug iedzīvotāju lūgumi pēc pašvaldības atbalsta?

Pagaidām vēl nav skaidrs, kā veidosies energoresursu cenas nākamajā gadā. Prognozes ir dažādas. Tiek prognozēts, ka cenas būs divas trīs reizes lielākas, kas ir biedējoši. Pašlaik viens no pabalsta veidiem ir mājokļa pabalsts, ko pašvaldība spēj nodrošināt tiem iedzīvotājiem, kuriem tas nepieciešams. Kā tas attīstīsies nākotnē, to rādīs laiks. Mēs noteikti reaģēsim caur saviem budžeta grozījumiem.

Kur jūs tās rezerves saskatāt? Kādas ir tās jomas?

Bieži vien tajā pašā sociālās palīdzības budžetā ir kāda rezerve. Tur var pārlikt no vienas pozīcijas uz otru. Ja vēl trūkst, tad atsakās no kādiem investīciju projektiem. Vai atsakās no citām iniciatīvām. Vienmēr ir kādas manevra iespējas ar esošajiem resursiem.

Kā ir izdevies sakārtot skolu tīklu novadā?

Novada skolās un bērnudārzos ir 6500 bērnu, no kuriem puse mācās Cēsīs. Pilsētā skolas ir diezgan piepildītas. Ir skolas, kur pat divus gadus uz priekšu klases ir nokomplektētas. Līdz ar to skatāmies, kā mēs Cēsu pilsētā varam to kapacitāti paplašināt - nevis būvējot jaunu, bet pārskatot esošās skolas. Mums novadā ir vairākas speciālās izglītības iestādes, un viens no priekšlikumiem varētu būt Meža skolu jeb Bērzaines pamatskolu-attīstības centru pārveidot par klasisku pamatskolu ar iekļaujošajām programmām.

Kas attiecas uz skolu tīklu visā novadā, nepastāv draudi, ka kāda izglītības iestāde būtu jāslēdz. Diskusija varētu būt par izglītības pakāpi - vai tā ir pamatskola, vidusskola vai sākumskola. Diskusija vēl būs, bet varu droši apliecināt, ka neviena izglītības iestāde netiks likvidēta. Par to, ka mūsu novadā nepieciešama speciālā izglītības iestāde, par to šaubu nav.

Kā attīstās privātās izglītības iestādes?

Mums ir Cēsu Jaunā vidusskola, kas gadu gaitā ir izaugusi jau līdz vidusskolai.

Vai visiem bērniem pietiek vietu bērnudārzā?

Jaunā sākumskola piedāvā arī privāto bērnudārza programmu, tur ir pietiekami liels vecāku līdzfinansējums. Tur ir individuālāka pieeja bērnam, vairāk uzmanības. Kas attiecas uz kopējo pirmsskolas izglītības pieprasījumu, mēs rūpīgi sekojam līdzi, lai mums neveidotos rinda, jo rinda ir jāspēj prognozēt vismaz divus gadus uz priekšu.

Šī gada budžetā esam paredzējuši finansējumu Bērzaines pamatskolas-attīstības centra internātu pārprojektēt par četrām bērnudārza grupiņām. Ja "Siguldas būvnieks" būvē mājas, tad tajās nāks iekšā ģimenes, kurām būs nepieciešams bērnudārzs.

Kā spējat uzņemt un nodrošināt ar nepieciešamo palīdzību Ukrainas bēgļus?

Mūsu novadā maija sākumā bija reģistrēti mazliet vairāk nekā 400 bēgļi, tajā skaitā puse no viņiem bija pieaugušie, puse - bērni. Ņemot vērā, ka sieviešu vidū ir daudz pedagogu, tad esam viņas pieņēmuši darbā kā pedagoga palīgus, kas palīdz integrēties bērniem mūsu vidē. Neesmu dzirdējis par kādiem sarežģījumiem vai grūtībām, jo bērni ātri sadraudzējas, un vismaz pašlaik šķiet, ka viss ir labi. Ar izmitināšanas iespējām pilsēta faktiski ir pilna un iespējas ir izsmeltas. Tagad varam izmitināt 10 kilometru rādiusā ap Cēsīm. Ir arī tādi cilvēki, kas brauc atpakaļ uz Ukrainu.

Esam rīkojuši arī darba biržu, kurā uzņēmēji varēja satikties ar ukraiņu pieaugušajiem cilvēkiem un veidot dialogu par darba attiecībām. Cēsu klīnikā strādā vairāki ukraiņu mediķi. Pilsētā cilvēki ir labvēlīgi noskaņoti pret ukraiņiem. Pašlaik labi ar visu tiekam galā. Ja tas pieaugums ir vienmērīgs, tad varam ar to tikt galā. Kā būs turpmāk, to rādīs laiks. Tā ir gan mums, gan valstij jauna pieredze.

Vai šiem cilvēkiem arī pabalstus izmaksājat? Cik lielus resursus tas prasa?

Viņi saņem pabalstus no sociālā budžeta, proti, mājokļa pabalstu, krīzes pabalstu, garantētā minimālā ienākuma pabalstu. Sadarbībā ar mūsu nevalstiskām organizācijām dodam viņiem pārtikas pakas, drēbes, arī iedzīvotāji un uzņēmēji ziedo. Dodam arī ēdināšanas talonus, lai varētu paēst siltas pusdienas.

Cēsu novada pašvaldība ir palikusi bez izpilddirektora. Kādēļ tā notika?

Pašvaldību joma ir diezgan specifiska - gan no likumdošanas viedokļa, gan regulējuma viedokļa. Nav viegli no cita sektora ienākt pašvaldību sektorā. Mums ir liela organizācija - aptuveni 100 iestāžu, 3800 darbinieku, vairākas kapitālsabiedrības. Pie šāda apjoma, kad vēl ir novadu reforma, ir diezgan sarežģīti to paveikt, tādēļ no militārās jomas nākušais Kaspars Auziņš ir pārtraucis darba attiecības.

Vai nevienu no bijušajiem novadu vadītājiem nebijāt uzrunājuši amatam?

Runājot par bijušajiem novadu vadītājiem, tad, izņemot vienu, visi ir ievēlēti kā deputāti. Bet deputāts nevar savienot savu amatu ar izpilddirektora amatu.

Vai kandidēsiet 14.Saeimas vēlēšanās?

Nekandidēšu. Uzrunāts esmu, bet pagājušajā gadā, pēc vēlēšanām, esmu pieņēmis sev lēmumu turpināt darbu Cēsīs. Pie šīs izvēles turos. Šis novadu reformu process ir vienlaikus gan sarežģīts, gan interesants. Tā ir pilnīgi jauna pieredze, jauni cilvēki, problēmas, izaicinājumi. Ja ar prieku eju uz darbu un ar prieku nāku mājās, tad viss ir kārtībā!

Kā jūs vērtējat administratīvi teritoriālo reformu? Vai jūtat ieguvumus?

Šis vēl ir tāds pārejas un adaptācijas laiks. Ir daudzas lietas, kas fundamentāli mainās. Es domāju, ka šo reformu vajadzēja, jo pašvaldību tīkls nebija viendabīgs. Tagad, redzot atšķirības starp novadiem, tās ir ļoti lielas. Vairāk runāju par pašvaldības atbalsta formām. Cenšamies labās lietas saglabāt un ieviest tās Cēsu novadā. Novadi cīnās par iedzīvotājiem, un cilvēku resursi mūsdienās ir deficīts. Šī ir bijusi iespēja konsolidēt labākos cilvēkus vienā, otrā, trešā jomā, un ceru, ka šādi celsim profesionālo kapacitāti. Piemēram, pašvaldības policija no septiņiem novadiem bija četros. Tagad ir visos. Varam izlīdzsvarot atbalstu iedzīvotājiem.

Cik daudz vakanču pašlaik jums ir pašvaldībā?

Mums vakances ir sociālajā dienestā, juridiskajā dienestā, bāriņtiesā. Tas vēlreiz ir apliecinājums, ka ar cilvēku resursiem ir ļoti, ļoti sarežģīti. Ļoti trūkst sociālo darbinieku.

Ko īpašu pateiksiet par savu novadu?

Pašlaik novadā īstenojam vienu no lielākajiem projektiem - kosmosa zinātnes projektu. Tās nav tikai raķetes vai satelīti. Ar kosmosu saistītās biznesa nozares apgrozījums Norvēģijā ir 8,5 miljardi kronu. Latvijā izpratne par kosmosa nozari un uzņēmējdarbību šķiet tāla un nesaistoša. Komandējumā Norvēģijā esmu iedvesmojies un plānoju rīkot plašāku sarunu, kā Cēsu novads varam būt daļa no rītdienas. Mums ir divi zinātniskie institūti Cēsu novadā, mums ir Rīgas Tehniskās universitātes filiāle Cēsīs, mums ir Biznesa inkubators, Kosmosa izziņas centrs. Vajadzētu šos izglītības, uzņēmējdarbības un zinātnes blokus apvienot. Tas, kas notiks kosmosā pēc pieciem, desmit gadiem, domāju, ka tur būs lielas investīcijas. Mēs plānojam šo Kosmosa izziņas centru nākamgad vērt vaļā. Uz to tiek liktas lielas cerības. Ceru, ka tās attaisnosies!