Latvijā reģistrētā bezdarba līmenis novembra beigās bija 6,3% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem jeb 57,2 tūkstoši reģistrētu Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) klientu. Salīdzinājumā ar gada sākumu reģistrēto bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 12 356 personām, intervijā aģentūrai LETA stāsta NVA direktore Evita Simsone. Viņa norāda, ka pašreizējā situācija Latvijas darba tirgū ir tipiska rudens sezonai, kad tradicionāli, sezonas darbiem noslēdzoties, bezdarba līmenis pieaug. Pēc viņas teiktā, vismaz pagaidām bezdarbnieku rindas nav papildinājuši tūkstošiem darbinieku, kuri atteikušies vakcinēties. Nevakcinēšanās fakts ne mazākajā mērā nebūs attaisnojošs iemesls bezdarbnieka pienākumu nepildīšanai - iegūt bezdarbnieka statusu nevakcinētai personai neviens neliegs, bet uzturēt statusu varētu būt grūtības.

Kādi ir operatīvie dati par bezdarba līmeni, un kā jūs kopumā raksturotu bezdarba situāciju šobrīd?

Saskaņā ar operatīvajiem datiem 29.novembrī reģistrētā bezdarba līmenis ir 6,3% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem jeb 57,2 tūkstoši reģistrētu NVA klientu.

Salīdzinājumā ar gada sākumu reģistrēto bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 12356 personām. Pašreizējais bezdarba līmenis neliecina par kaut ko netipisku Latvijas darba tirgus specifikai, jo ir pavēls rudens, un tradicionāli rudens beigās un ziemas sākumā Latvijā bezdarba līmenis pieaug. Latvijas darba tirgu ietekmē sezonalitāte. Tādas nozares kā lauksaimniecība un būvniecība ir lielas nozares darba tirgū, un šīs nozares ir ar sezonālu raksturu, tādēļ arī bezdarba līmenis pieaug. Skaitļi šobrīd nav ārpus ierastā rāmja, kas liktu satraukties par to, ka bezdarba līmenis pieaug strauji vai straujāk nekā citus gadus. Šobrīd bezdarba jomā ir redzama salīdzinoši ierasta aina.

Vai esat novērojuši kaut mazākās tendences par bezdarbnieku skaita kāpumu pēc 15.novembra, kad spēkā stājās prasība par vakcinēšanos visiem publiskā sektora darbiniekiem un klātienē strādājošajiem?

Ja aplūkojam novembra datus, tad nedēļa pēc 15.novembra bija specifiska ar četrām brīvdienām, līdz ar to tas varbūt ir kaut kā ietekmējis datus. Šajā nedēļā, salīdzinot ar pirmajām divām novembra nedēļām, bija mazāks reģistrēto bezdarbnieku skaits. Līdz ar to ir pagājis pārāk mazs laika sprīdis, lai mēs varētu redzēt ietekmi no vakcinēšanās prasības. Tāpat vēl līdz 15.decembrim ir iespēja tiem darbiniekiem, kas uzsākuši vakcinācijas procesu, turpināt strādāt ar testēšanas sertifikātiem.

Vai prognozējat, ka prasībai par vakcinēšanos varētu būt ilgtermiņa ietekme uz bezdarba rādītājiem un darba tirgu?

Ja runājam par bezdarba līmeni, tad gribētu uzsvērt, ka nevakcinēšanās fakts ne mazākajā mērā nebūs attaisnojošs iemesls bezdarbnieka pienākumu nepildīšanai. Tādēļ teikt, ka nevakcinēšanās fakts kaut kādā veidā stimulēs ilgstošā bezdarba līmeņa pieaugumu, nevar. Protams, iegūt bezdarbnieka statusu nevakcinētai personai neviens neliegs, bet uzturēt statusu varētu būt grūtības. Mēs jau tagad saņemam paziņojumus un norādes no darba devējiem par atbilstošiem kandidātiem uz vakancēm atzīt cilvēkus, kam ir sertifikāti, ja darba specifika to pieprasa. Ja cilvēkam ir atbilstoša iepriekšēja pieredze, izglītība, bet viņš nav vakcinējies vai nevar uzrādīt derīgu pārslimošanas sertifikātu, tas nebūs iemesls tam, lai atteiktos no piemērota darba piedāvājuma un uzturētu bezdarbnieka statusu. Protams, cilvēkam ir iespēja meklēt pašam atbilstošus darba piedāvājumus, kur ir iespējams strādāt bez vakcinācijas sertifikāta. Tātad, ja visi pārējie kritēriji tiek izpildīti, tad sertifikāta neesamība nevarēs būt iemesls nepieņemt darba piedāvājumu un saglabāt bezdarbnieka statusu. Izņēmums, ja ir ārstu konsilija lēmums, ka cilvēks nevar veikt vakcināciju.

Kādas šobrīd ir darba iespējas nevakcinētiem cilvēkiem? Vai NVA šajā jautājumā var kā palīdzēt?

Mums nav specifiski reģistrētu vakanču nevakcinētiem vai vakcinētiem cilvēkiem. Darba tirgū pastāv vispārējais valsts regulējums. Tāpat darba devēji var noteikt paši savas papildu prasības. Ja sākotnēji šķiet, ka amata pienākumi to var nepieprasīt, taču darba devējam ir tiesības pieprasīt vakcinācijas sertifikātu. Nevarētu teikt, ka šobrīd iezīmētos jau konkrētas nozares vai specifiskas profesiju grupas, kur vakcinācija nebūtu nepieciešama.

Vai novērojat kādas pazīmes, ka nevakcinēšanās jau rada problēmas cilvēkiem atgriezties darba tirgū?

Kā jau minēju, šobrīd ir pagājis pārāk īss laiks un mēs nevaram izdarīt objektīvus secinājumus, ka tieši nevakcinēšanās fakts ir iemesls tam, ka cilvēks nevar atgriezties darba tirgū. Ir jāpaiet ilgākam laika posmam, lai būtu redzami kritēriji, ka tieši nevakcinēšanās ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks nav varējis atsākt strādāt. Mēs apmaināmies ar informāciju ar Centrālo statistikas pārvaldi un, liekot kopā šos datus, redzam, ka no cilvēkiem, kas ir ieguvuši bezdarbnieka statusu no 18.oktobra līdz 26.novembrim, proporcija ir apmēram vienāda - 47% ir bijuši vakcinēti un 53% nevakcinēti.

Kādu šogad kopumā prognozējat bezdarba līmeni, un vai iepriekš izteiktās prognozes par 7,4% bezdarba līmeņa nepārsniegšanu gada beigās ir spēkā?

Visticamāk, bezdarba līmenis šogad kopumā būs zemāks par iepriekš izteiktajām prognozēm. Mēs iepriekš prognozējām, ka reģistrētā bezdarba līmenis nepārsniegs 7,4%. Visticamāk, ka bezdarbs līdz šā gada beigām būs 6,6% līmenī, protams, ja nenotiks kas ārkārtējs darba tirgū. Šobrīd gan nekas par to neliecina.

Kurās nozarēs šobrīd ir lielākais bezdarbs? Kurās nozarēs bezdarbs pieaug, kurās samazinās?

Ir nelielas izmaiņas nozaru īpatsvarā, taču pagaidām tās ir nelielas. Reģistrēto bezdarbnieku vidū joprojām dominē vienkāršās profesijas, bet ir pieaudzis vecāko speciālistu skaits. Apkalpojošie, tirdzniecības darbinieki un speciālisti ir topa profesijas. 23,4% reģistrēto bezdarbnieku ir vienkāršo profesiju pārstāvji, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki, speciālisti. Nedaudz samazinājies iekārtu un mašīnu operatoru, kā arī izstrādājumu montieru un kalpotāju skaits.

Kurās nozarēs ir viszemākais bezdarbnieku skaits?

Tās, protams, ir augstas kvalifikācijas profesijas, kur bezdarbs ir viszemākais. Taču izcelt vienu profesiju vai nozari, kurā ir viszemākais bezdarbs, es īsti nevaru. Jo augstākas kvalifikācijas profesija, jo zemāks ir bezdarbs tajā un attiecīgi bezdarbnieku skaits.

Kāda ir situācija ar vakancēm? Kurās nozarēs vakanču skaits pieaug, kurās samazinās?

Vakanču skaits pēdējā laikā ir būtiski pieaudzis. Ja skatāmies no gada sākuma līdz šim brīdim, tad vakanču skaits ir pieaudzis par 52%. Gada sākumā bija reģistrētas 14 470 vakances, bet šobrīd tās ir jau vairāk nekā 22 000 aktuālu vakanču. To skaits visvairāk ir pieaudzis būvniecības, apstrādes rūpniecības, transporta un uzglabāšanas nozarē. Ir nozares, kur salīdzinājumā ar gada sākumu brīvo darba vietu skaita pieaugums ir lielāks par 100%, piemēram, nekustamo īpašumu nozarē vakanču skaits ir pieaudzis par vairāk nekā 100% - ja gada sākumā bija nepieciešami 48 darbinieki, tad šobrīd jau ir vajadzīgs 141 darbinieks. Procentuāli būtiski vakanču skaits ir pieaudzis arī tādās nozarēs kā elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē, veselības, sociālās aprūpes nozarē ir dubultojies brīvo darba vietu skaits. Šajās nozarēs skaitliski varbūt nav liels vakanču skaits, bet procentuāli pieaugums ir ļoti liels.

Savukārt lielākais samazinājums ir profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu un finanšu un apdrošināšanas darbības nozarē.

Vai vakanču skaits šobrīd pieaug tādēļ, ka 2020.gadā Covid-19 krīzes dēļ to skaits būtiski samazinājās? Šobrīd var teikt, ka darba tirgus arī vakanču ziņā sāk atkopties?

Protams, kad sākās Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze, tad vakanču skaita kritums bija straujš - reģistrēto vakanču skaits samazinājās par apmēram 50%. 2020.gada vasarā un rudens sākumā vakanču skaits sāka pieaugt, bet tad, iestājoties ziemas klusajai sezonai, atkal samazinājās. Sezonalitātes ietekme uz reģistrēto vakanču skaitu ir diezgan izteikta. Cikliskums ir izteikts, taču jāsaka, ka ir jūtams, ka krīzes ietekme ir mazinājusies arī uz reģistrēto vakanču skaitu. Mēs redzam, ka pieaug būvniecības nozarē darba intensitāte, un būvniecības nozare vienmēr ir bijusi ar trūkstošu darba resursu, un šobrīd iztrūkums krasi pieaug.

Kāda ir situācija ar kolektīvās atlaišanas pieteikumiem? Cik daudz šogad ir saņemts un no kādām nozarēm?

Kolektīvai atlaišanai ir likumā noteikti kritēriji, kad darba devējam ir par to jāziņo NVA un kad štatu samazināšana ir uzskatāma par kolektīvo atlaišanu. Kopš Covid-19 krīzes sākuma 2020.gada martā mēs esam saņēmuši 92 darba devēju pieteikumus, neskaitot "Latvijas Dzelzceļa" un ar to saistīto uzņēmumu pieteikumus. Kopējais atbrīvojamo darbinieku skaits, kas ir pieteikti šajos iesniegumus, ir 6893. 60 no 92 darba devējiem ir norādījuši, ka kolektīvā atlaišana tiešā veidā ir saistīta ar Covid-19 krīzi, un tas ir skāris 5737 darbiniekus. Nozares, kuras šie darba devēji pārstāv, ir diezgan plašas, tostarp transports un uzglabāšana, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība, izmitināšana, ēdināšana, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, atkritumu apsaimniekošana, apstrādes rūpniecība, operācijas ar nekustamo īpašumu, māksla, izklaide. Profesionālie zinātniski tehniskie pakalpojumi, kā arī finanšu un apdrošināšanas darbības, kuros ir pieteiktas kolektīvās atlaišanas, sasaucas ar statistiku par reģistrēto vakanču skaitu, kas ir būtiski samazinājies. Tāpat kolektīvās atlaišanas ir arī mežsaimniecībā, informācijas, komunikācijas pakalpojumu nozarē. Nozares ir ļoti dažādas. Runājot par nozarēm, varētu domāt, ka kolektīvos atlaišanas pieteikumus saņemam tikai no tām nozarēm, kuras tieši skar ierobežojumi, taču ir nozares, kuras ierobežojumi nav skāruši, taču ir bijuši kaut kādi citi blakus efekti, kādēļ uzņēmumi ir ievērojami samazinājuši strādājošo skaitu.

Kāda situācija ir ar no "Latvijas Dzelzceļa" atlaistajiem darbiniekiem? Vai iepriekšējos atlaišanas viļņos no darba atbrīvotie ir atraduši darbu? Cik viegli vai grūti tas ir tagad, kad atkal notiek lielāka atlaišana no šī uzņēmuma?

No "Latvijas Dzelzceļa" pirmo paziņojumu par kolektīvo atlaišanu mēs saņēmām 2020.gada janvārī. Kopumā ir saņemti četri paziņojumi, un tas ir skāris 2524 darbiniekus. Ar "Latvijas Dzelzceļu" mēs intensīvi strādājam un sadarbojamies jau kopš pirmā kolektīvās atlaišanas paziņojuma. Esam tikušies ar uzņēmuma vadību, arodbiedrību, organizējuši vairākas tikšanās ar darbiniekiem, lai informētu par viņu iespējām un vakancēm ar mērķi, lai viņi varētu pāriet no darba uz darbu, nemaz nekļūstot par bezdarbniekiem un mūsu klientiem. Šajā periodā gandrīz 600 "Latvijas Dzelzceļa" bijušie darbinieki, kas kļuva par bezdarbniekiem, ir atgriezušies darba tirgū.

Vai šie darbinieki atraduši darbu savā nozarē, vai arī bija nepieciešama pārprofilēšanās?

Situācijas ir dažādas. Varbūt nozare ir cita, taču viņu profesionālā darbība ir līdzīga, kādu viņi veikuši "Latvijas Dzelzceļā". Viņu profesionālā un izglītības pieredze ir bijusi atbilstoša arī citām nozarēm. Jāsaka gan, ka mums nav ļoti precīzi pieejamas informācijas par to, kādā nozarē uzņēmums darbojas, kurā bezdarbnieks ir atradis darbu. Mēs saņemam informāciju par uzņēmumu, bet ne precīzi par nozari.

Cik kolektīvas atlaišanas pieteikumu konkrēti esat saņēmuši šogad, un vai tie joprojām lielākoties ir bijuši tieši saistīti ar Covid-19 krīzi?

Viennozīmīgi, ka intensitāte, kādā saņemam šos paziņojumus, šogad ir samazinājusies. Tagad intervāls starp paziņojumiem ir krietni lielāks nekā pandēmijas sākumā. Pandēmijas sākumā mēs gandrīz katru nedēļu saņēmām pa kādam kolektīvās atlaišanas paziņojumam. Šobrīd tā vairs nav. Ja saistībā ar Covid-19 pandēmijas ietekmi kolektīvās atlaišanas paziņojumus 2020.gadā bija iesnieguši 58 darba devēji, tad 2021.gadā 10 mēnešos - divi.

Vai NVA arī ir nācies atvadīties no darbiniekiem, kas nav vakcinējušies?

Jā, diemžēl arī mums ir nācies šķirties. Kopumā NVA ir liela iestāde, mums nodarbināti ir apmēram 800 darbinieku. Tādēļ, ka darbinieki nav vakcinējušies, nav pārslimošanas sertifikāta un nav plānojuši vakcinēties, esam pārtraukuši darba attiecības ar trīs strādājošajiem, savukārt astoņi ir atstādināti tāpēc, ka nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta un nav veikti testi, kas darbiniekiem ir jāveic par personīgiem līdzekļiem, lai varētu strādāt.

Kopumā var teikt, ka bezdarba situācija šobrīd Latvijā ir laba?

Pašreizējais bezdarba līmenis 6,3% apmērā ir tuvu ekonomikas teorijās definētajam dabīgajam bezdarba līmenim. Latvijas darba tirgus izaicinājums ir strukturālais bezdarbs - darba devēju pieprasījums un tas, ko varam piedāvāt no reģistrētajiem bezdarbniekiem, ir neatbilstošs. Arī reģionālā nesakritība - tur, kur ir brīvais darbaspēks, ir zema ekonomiskā aktivitāte, savukārt tur, kur ekonomiskā aktivitāte ir augsta, ir liels darbaspēka trūkums. Iekšējā darbaspēka mobilitāte valstī joprojām ir liels izaicinājums.