Šī gada sākumā Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes vadītājas amatā darbu sāka bijusī valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Viņa atzīst, ka dienesta darbiniekiem un pašai nebija īsti laika ieskrieties, lai no Covid-19 jautājumu risināšanas pievērstos atbalstam bēgļiem no Ukrainas. Jaunās vadītājas plānos ir sociālās vides izpēte Jelgavā un arī pašas iestādes stratēģijas izstrāde. Lai arī iespējamās pārmaiņas darba organizācijā pārvaldē ir tikai priekšā, Krūmiņa atzīst, ka pārvaldei pakalpojumi jānodrošina neatkarīgi no kapacitātes.

Ņemot vērā jūsu līdzšinējo pieredzi kontrolieres amatā, vai Jelgavas Sociālo lietu pārvaldē jau esat iepazinusies ar darba apjomu, ir izdevies izvērtēt pārvaldes darba efektivitāti un arī sagatavot kādu turpmāko darbu plānu?

Es sāku darbu Jelgavas Sociālo lietu pārvaldē janvāra sākumā. Jāsaka, ka mana ienākšana Sociālo lietu pārvaldē tiešām sakrita ar ļoti saspringtu darba periodu, jo vispirms bija Covid-19 jautājumu risināšana, kas bija jārisina ļoti aktīvi, jo pārvalde, protams, strādāja klātienē, jo tas bija darbs ar cilvēkiem, kas bija jāveic, neskatoties uz to, ka katru mēnesi aptuveni 34% darbinieku slimoja. Joprojām darbs bija jānodrošina, cilvēkiem pakalpojumi jāsniedz.

Tiklīdz nedaudz beidzās Covid-19 jautājumu risināšana, sākās jautājumi saistībā ar Ukrainas bēgļu sociālo pabalstu nodrošināšanu. Laika ieskrieties īsti nebija.

Neskatoties uz visu to, es sāku ar iepazīšanos ar visa kolektīva, katras struktūrvienības, daļas darbu, iepazīstoties gan ar ārējo normatīvo regulējumu, gan iekšējo, tiekoties ar kolektīvu un pārrunājot aktuālās lietas, kas ir jāizdara. Un, runājot par stratēģiskajiem darbiem, kas būtu izdarāmi un ko esmu ieplānojusi, tad viens no būtiskākajiem ir stratēģiskā skatījuma izstrāde gan attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu, gan arī uz pašas institūcijas tālāku attīstību.

Runājot par sociālo pakalpojumu tālāku attīstību, mūsu plānos ir izstrādāt detalizētu Jelgavas sociālās vides izpēti, kur mēs izanalizētu visu iedzīvotāju struktūru ļoti detalizēti, īpaši pievēršot uzmanību 12 mērķgrupām, kas ir definētas kā īpaši pakļautas nabadzības un sociālās atstumtības riskam. Tās ir gan personas ar invaliditāti, gan daudzbērnu ģimenes, gan vientuļie pensionāri un citas iedzīvotāju grupas. Kāpēc mums to ir svarīgi izdarīt? Tikai tad, kad mēs esam izanalizējuši visas šīs grupas, sapratuši, kuras detalizēti iegūtās apakšgrupas ir visvairāk pakļautas sociālajiem riskiem, mēs varam sākt vērtēt, vai jau esošie palīdzības un pakalpojumu veidi tik tiešām ir mērķēti uz šīm grupām, kuras ir visvairāk pakļautas nabadzībai un sociālajai atstumtībai. Mēs arī vēlētos iegūt šo grupu pārstāvju viedokli par to, kas viņiem vajadzīgs. Protams, mēs viņu viedokli salīdzinātu arī ar sociālās jomas speciālistu viedokli un mēģinātu definēt tās prioritātes, uz kurām būtu jāturpina tālākā virzība. Visa šī procesa rezultātā taptu ļoti pamatots tālākas attīstības plāns, kā Jelgavai attīstīties sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā, lai tālākā darbība būtu absolūti mērķētāka, tieši uz tām grupām, kam tas visvairāk vajadzīgs. Tas ir ļoti apjomīgs darbs, kas ir jāizdara, bet man liekas, ka tas ir ļoti svarīgi, jo vienmēr finanšu līdzekļi ir tik, cik ir, līdz ar to finansējuma izlietošanas maksimālā efektivizēšana ir ļoti svarīga.

Otrs bloks, par kuru es arī jau esmu sākusi domāt un kas ir ļoti svarīgs, ir pašas Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes tālāka attīstība. Ienākot šajā iestādē, es biju ļoti pozitīvi pārsteigta. Šeit darbojās kvalitātes vadības sistēma, tā jau bija iedarbināta. Bet skaidrs, ka visām institūcijām jāturpina attīstīties, pilnveidoties un jāiet tālāk. Mūsu iecere paredz, ka mēs izstrādāsim arī Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes kā institūcijas attīstības stratēģiju, jo tikai tā institūcija, kas ir stipra pati, spēj palīdzēt kvalitatīvi arī pārējiem. Mūsu plānos ir izstrādāt personāla politikas attīstības plānu, komunikācijas, attīstības projektu īstenošanas plānu.

Negaidot stratēģiju, kas nenotiek tik ātri, mēs esam iekšienē, diskusijās ar kolektīvu, definējuši un sākuši īstenot sākotnējos projektus, kas mums būtu jāizdara. Piemēram, esam sākuši domāt par informācijas tehnoloģiju tālāku attīstību institūcijā, jo, manuprāt, ir ļoti svarīgi, ka mēs iegūstam statistikas informāciju automatizētā veidā, kas mums atvieglo darbu, nepaņem mūsu resursus tik lielā apjomā, lai mēs varētu iegūt datus gan iekšējai lietošanai, gan dažādiem ārējiem pieprasījumiem. Tāpat ir doma par dokumentu aprites pilnveidi, grāmatvedības sistēmu informācijas tehnoloģiju pilnveidi. Tas viss jau ir sākts, jo mēs skaidri zinām, ka tas stratēģijā noteikti parādīsies, jo informācijas tehnoloģiju attīstība ir svarīga lieta jebkurā iestādē, lai mēs nepatērētu liekus resursus uz tām lietām, ko ir iespējams izdarīt automatizēti.

Runājot par šiem diviem lielajiem plāniem, lielajiem dokumentiem, kādā termiņā to visu plānojat izvērtēt un paveikt?

Protams, ņemot vērā to visu apjomu, kas ir vajadzīgs pilsētas sociālās vides izpētei un pilnvērtīgai Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes attīstības stratēģijas izstrādei, es ļoti gribētu, ka mēs to varētu izdarīt šī gada laikā. Pieņemu, ka ar darba apjomu, kāds pašlaik ir jāpaveic Jelgavas Sociālo lietu pārvaldē, ir iespējamas arī korekcijas, bet katrā ziņā tas iezīmētais optimistiskais mērķis ir, ka to mēs varam izdarīt šī gada laikā.

Vai šīs pārmaiņas varētu nozīmēt arī kādas strukturālas pārmaiņas administrācijā, darbiniekos?

Protams, visām pārmaiņām jābūt pamatotām, un tieši tāpēc ir nepieciešams izstrādāt šo stratēģiju, kur viens no elementiem ir esošās situācijas analīze, kur mēs izanalizējam struktūru. Pilnīgi noteikti teorētiski es varu pieļaut, ka, iespējams, pēc tam, kad mēs būsim visu informāciju izanalizējuši, stratēģiju izstrādājuši, šādas pārmaiņas varētu būt iespējamas. Bet ir divas lietas, kas ir īstenotas jau tagad un uz ko mēs virzāmies. Jelgavas Sociālo lietu pārvaldē sāks darbu mans vietnieks sociālo pakalpojumu jomā, savukārt iekšējās kontroles speciālists jau ir sācis darbu pārvaldē.

Es domāju, ka diezgan daudziem sociālā pārvalde asociējas ar sociālās palīdzības izmaksājošo organizāciju, bet tā tas nav. Sociālo lietu pārvalde sniedz ļoti lielu sociālo pakalpojumu apjomu. Ja mēs skatāmies tīri no finanšu līdzekļu apjoma, tad 2021.gadā tie bija 40 sociālie pakalpojumi par vairāk nekā 3,6 miljoniem eiro. Tad, kad piesauc sociālos pakalpojumus, tā pirmā asociācija ir aprūpe mājās, varbūt aprūpe ilgstošas aprūpes institūcijās. Šis priekšstats ir diezgan daudziem, un man pašai bija ļoti pozitīvs pārsteigums, jo es redzēju, ka pakalpojumu pakete ir ļoti orientēta uz ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu sniegšanu. Tiek domāts par dažādiem dienas aprūpes centriem, kur tiek nodrošināta iespēja personām ar garīga rakstura traucējumiem uzturēties dienas laikā, ļaujot vecākiem vai viņu tuviniekiem, kas strādā, iegūt atelpas mirkli. Sociālie pakalpojumi ir mūsdienīgi, interesanti, piemēram, dažādas terapeitiskas spēles, mūzikas terapija, lietišķās uzvedības analīze, kanisterapijas, silto smilšu nodarbības un daudzas citas. Ņemot vērā, ka ir ļoti būtiski gan tālāk attīstīt šos pakalpojumus, gan arvien vairāk arī saprast, kas vēl būtu vajadzīgs, kas palīdzētu iedzīvotājiem īstenot visas vajadzības, kas viņiem ir, būtu vajadzīgs atsevišķs cilvēks vadības līmenī, kas varētu mērķtiecīgi visu šo procesu turpināt.

Saistībā ar iekšējās kontroles speciālistu es gribu teikt, ka varbūt arī ir asociācija, ka sociālais darbinieks ir tas, kas parunā ar klientu, nolemj piešķirt palīdzību vai pakalpojumu vai tamlīdzīgi. Bet patiesībā normatīvais regulējums, kas regulē sociālā darbinieka darbu, ir ļoti sarežģīts. Tas prasa finanšu zināšanas, lai izvērtētu sociālās palīdzības sniegšanu, gan arī citu palīdzības veidu nodrošināšanu. Es kā ekonomists, kā finansists izanalizēju Labklājības ministrijas vadlīnijas, kā jānovērtē trūcīgās vai maznodrošinātās personas statuss, kā jāizvērtē garantētā minimālā ienākuma piešķiršana. Manā pieredzē ir arī darbs bankā un dažādās citās finanšu struktūrās, un man pilnīgi automātiski radās asociācija ar vienu kredītspeciālistu vai finanšu analītiķi. Tāpēc, protams, pastāv riski, ka sociālajam darbiniekam, kura izglītība vairāk orientēta uz sociālo darbu, finanšu jautājumi nav viņa stiprā puse. Līdz ar to mēs ieviesīsim iekšējās kontroles speciālistu, kas, izskatot klientu lietas un skatoties, kur ir tās problemātiskākās vietas, kur tiek pieļautas kādas kļūdas, kur varbūt ir grūtības, šo analīzi veiks, lai mēs varētu domāt, kā šo procesu pilnveidot un sakārtot tā, lai tiešām visa darbība Jelgavas Sociālo lietu pārvaldē būtu maksimāli atbilstīga normatīvo aktu prasībām un būtu maksimāli efektīva. Jau šobrīd Jelgavas Sociālo lietu pārvaldē darbojas iekšējās kontroles speciālists, kurš vērtē garantētā minimālā ienākuma un arī trūcīgas mājsaimniecības statusa piešķiršanas pamatotību, kas, manuprāt, ir ļoti pozitīvi. Un es arī gribētu attiecībā uz pārējiem palīdzības un pakalpojumu veidiem šādu kontroles sistēmu ieviest.

Kāda situācija ir pārvaldē ar darbinieku nodrošinājumu? Daudzi sociālie dienesti sūdzas, ka trūkst sociālo darbinieku.

Protams. Tāpēc, ka tas ir valsts līmenī risināms jautājums. Es esmu ļoti racionāls un pragmatisks cilvēks. Padomāsim loģiski, paskatīsimies uz tām prasībām, kas izvirzītas sociālajam darbiniekam, uz darba slodzi. Un no otras puses paskatīsimies uz to atlīdzības apmēru, kas valsts līmenī sociālajiem darbiniekiem ir noteikts. Un tad, manuprāt, nav par ko brīnīties. Sociālo darbinieku valsts līmenī trūkst, un es domāju, ka tā ir problēma ne tikai Jelgavā, bet praktiski visos sociālajos dienestos. Bet tas ir valsts līmenī risināms jautājums, kā sabalansēt prasības, kas izvirzītas sociālajiem darbiniekiem, ar to atlīdzības līmeni, ko viņi saņem. Nekādi brīnumi nenotiks, nu neradīsies cilvēki, ja šis jautājums netiks risināts jau valsts līmenī un panākts tas, ka tik tiešām cilvēki ir ieinteresēti šo darbu veikt.

Ja mēs runājam par Jelgavu, tad mums ir 58 sociālā darba speciālisti un papildus tam 11 brīvas vakances, un ir ļoti liela problemātika tās nodrošināt. Mēs redzam, ka nevaram nokomplektēt štatus, mēs redzam, ka darbiniekus ļoti ietekmēja Covid-19 situācija. Tas rezultējās ar to, ka esošie cilvēki ir noguruši, viņi ir strādājuši paaugstinātas slodzes apstākļos un turpina strādāt, jo nekas jau nav mainījies, jo tagad ir jānodrošina visa palīdzība, kas ir nepieciešama Ukrainas bēgļiem.

Kāds šogad ir iestādes budžets? Vai, ņemot vērā Covid-19 krīzi, šogad budžets ir lielāks, vai palielināti kādi atbalsta veidi?

Finansējums Jelgavas Sociālo lietu pārvaldei ir pieaudzis. 2022.gadā tas ir 7,2 miljoni eiro. Ja salīdzinām ar 2021.gadu, tad pieaugums ir 1,6 miljoni eiro. Tātad pieaugums ir būtisks.

Ir palielinājums valsts finansētajos pakalpojumos un palīdzībā, ir arī pieaugums tajā sektorā, kas attiecas uz pašvaldības nodrošinātajiem palīdzības un pakalpojumu veidiem. Piemēram, pieaug finansējums invalīdu asistentu pakalpojumiem, mājokļa pabalstiem. Tāpat, ja mēs runājam par pašvaldības finansējuma pieaugumu, ir plānota trīs jaunu struktūrvienību izveide, kas attiecas uz pakalpojumu sniegšanu - tie ir ģimenes apstākļiem pietuvinātie pakalpojumi, grupu dzīvokļi un specializēto darbnīcu izveide. Protams, ir ieplānots arī pieaugums, kas saistīts ar komunālo pakalpojumu segšanu arī pašai iestādei. Jā, pieaugums ir, tas ir gana būtisks, un tas ir prognozēts, pamatojoties gan uz faktisko izpildi 2021.gadā, gan arī ņemot vērā visas izmaiņas normatīvajos aktos, kā arī, protams, prognozējot potenciālo klientu skaitu un arī šīs pakalpojumu izmaksas, kas šajos apstākļos pieaug.

Vai, ņemot vērā tieši pakalpojumu izmaksas, kas saistītas ar energoresursu cenu pieaugumu, pašvaldība ir jau pārskatījusi atbalsta veidus iedzīvotājiem? Vai plānojat kaut ko mainīt, palielināt?

Attiecībā uz mājokļa pabalstu, kas šobrīd ir viens no visvairāk piesauktajiem pabalstiem, jāsaka, ka Jelgavas pašvaldība ir viena no pirmajām Latvijā, kas vispār ieviesa labvēlīgākus nosacījumus mājokļa pabalsta aprēķināšanai pašvaldības iedzīvotājiem. Arī valsts līmenī tie ir pārskatīti, un nosacījumi tika veidoti labvēlīgāki. Mūsu plāns 2022.gadam ir, ka mēs plānojam izmaksāt 700 000 eiro Jelgavas iedzīvotājiem tieši mājokļa pabalstam. Un redzam, ka šis plāns aptuveni tādā apmērā, iespējams, arī tiks izpildīts, jo pirmajā ceturksnī mēs esam izmaksājuši 131 000 eiro.

Mēs esam arī skatījušies, kā mainās mājokļa pabalstu saņēmēju struktūra. Jāatzīst, ka joprojām mājokļa atbalsta saņēmēju profils ir tāds, ka tie ir vientuļie pensionāri un personas ar invaliditāti. Protams, ir arī citas iedzīvotāju grupas.

Pabalstā izmaksātās summas, ja mēs skatāmies pa mēnešiem, pieaug. Mājokļa pabalsts 2021.gada decembrī bija izmaksāts 18 000 eiro apmērā, 2022.gada februārī mums bija jau 54 000 eiro, bet martā 46 000 eiro. Tendence ir pieaugoša, bet katrā ziņā mūsu budžetā finansējums ir ieplānots.

Minējāt vidējo mājokļa pabalsta saņēmēju. Vai vispār, ņemot vērā gan energokrīzi, gan arī Covid-19 krīzi, šajā laikā ir mainījies pabalstu saņēmēja portrets?

Es domāju, ka ir. Domāju arī, ka mēs šo portretu vēl precīzāk iegūsim, kad veiksim Jelgavas sociālās vides analīzi, vēl precīzāk iegūsim šos raksturojošos lielumus. Bet, lielos vilcienos runājot, tie, protams, ir vientuļie pensionāri, vientuļie cilvēki ar invaliditāti, daudzbērnu ģimenes.

Kas pašvaldībām ir vajadzīgs no valsts, lai iedzīvotājiem varētu palīdzēt energokrīzē? Ir izskanējis, ka atbalsts rudenī būs mērķētāks nekā līdz šim piešķirtais.

Es sākumā jau teicu, ka finanšu resursu apjoms vienmēr ir ierobežots, vai tā ir pašvaldība, vai tā ir valsts. Protams, lai maksimāli efektīvi finanšu resursu apjomu izlietotu, jādod vispirms tiem, kam ir vajadzīgs visvairāk. Nez vai varēsim vienmēr iedot pilnīgi visiem Latvijas iedzīvotājiem. Jāsāk ar to, ka mēs identificējam tās grupas, kas ir visvairāk pakļautas nabadzībai un sociālajai atstumtībai. Pēc tam, ja mums finanšu resursi ir, protams, var iet tālāk un nodrošināt arī arvien plašākam iedzīvotāju lokam palīdzību. Bet pieejai jābūt tādai, ka mēs veidojam pabalstu kā mērķētu.

Tad jūs piekrītat, ka līdzšinējais valsts atbalsts nebija mērķēts?

Protams, pensionāri ir viena no mērķa grupām. Bet, mūsuprāt, analīze jāturpina vēl detalizētāk, jo arī pensionāri atšķiras viens no otra. Ir pensionāri ar ļoti lielām pensijām, tas nav noslēpums, un, protams, ir pensionāri ar maziem ienākumiem. Statistikas informācijai jābūt maksimāli detalizētai, lai mēs varam nonākt pie maksimāli tēmētāka atbalsta. Jāizvērtē arī no atbalsta administrēšanas izmaksu viedokļa.

Turpinot par sociālo pakalpojumu attīstību Jelgavā, pastāstiet, kādā stadijā pašlaik ir darbi ēkā Stacijas ielā, kur būs gan servisa un grupu dzīvokļi, gan citi pakalpojumi.

Darbi tuvojas noslēgumam. Mēs kā Jelgavas Sociālo lietu pārvalde jau plānojam visus darbus, kas saistīti gan ar mūsu struktūrvienību pārcelšanos, gan arī pakalpojumu sniegšanu. Stacijas ielā atradīsies specializētās darbnīcas personām ar garīga rakstura traucējumiem, dažādas kokapstrādes darbnīcas, ādas apstrādes darbnīca, šūšanas darbnīca, kuru mērķis ir attīstīt šo personu sociālās un funkcionālās prasmes un pilnveidot viņu integrāciju sabiedrībā.

Stacijas ielā plānots arī ģimeniskajai videi pietuvināts pakalpojums ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem. Man liekas, ka šis arī ir ļoti svarīgs pakalpojums, jo bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem būs iespēja augt maksimāli ģimeniskai videi pietuvinātos apstākļos. Mēs ļoti vēlamies, lai ikdiena šiem bērniem notiktu līdzīgi, kā tas norit ģimenē. Šeit tiks gatavots ēdiens, veikta dzīvokļa uzkopšana, bērni dosies uz skolu, interešu klubiņiem.

Tāpat šajā Stacijas ielas ēkā plānojam turpināt grupu dzīvokļu pakalpojumu. Tāds jau mums ir Pulkveža Oskara Kalpaka ielā, bet mēs redzam, ka ir pieprasījums un nepieciešamība nodrošināt arī pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem iespēju dzīvot šādos grupu dzīvokļos, kur, piedaloties sociālajiem darbiniekiem, tiek pilnveidotas sociālās un pašaprūpes prasmes, veiktas ikdienas darbības, ir arī iespēja, ka šie cilvēki dodas uz darbu. Šie cilvēki vairs nav ievietoti ilgstošās aprūpes institūcijās, bet viņiem ir dota iespēja dzīvot maksimāli sabiedrībā integrētu dzīvi, ko viņi arī izmanto.

Kāda ir situācija ar īres dzīvokļiem pilsētā? Daudzas pašvaldības norāda uz to, ka nav iespēju cilvēkiem tos piedāvāt.

Attiecībā uz īres dzīvokļiem Stacijas ielā būs piedāvāti arī 25 dzīvokļi šim mērķim. Visu problemātiku tas neatrisinās, bet kaut kādā mērā veicinās nodrošinājumu ar īres dzīvokļiem. Jautājums tiks risināts arī tālāk.

Valdība ir nākusi klajā ar kvotām, cik katrai pašvaldībai būtu jāuzņem bēgļi no Ukrainas. Vai redzat iespēju, ka varēsiet uzņemt tik daudz, cik paredz šīs valdības plāns?

Indikatīvais bēgļu apmērs, kas būtu jāuzņem Jelgavai, ir 1160. Kas attiecas uz izmitināšanas vietām, Jelgava ir aktīvi risinājusi šos jautājumus, izmitinot bēgļus gan viesnīcā "Zemgale", gan Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentu viesnīcā. Ir arī noslēgts līgums ar moteli "Akva". Liela daļa Ukrainas civiliedzīvotāju dzīvo pie privātajiem iedzīvotājiem, vai tie ir radi, paziņas, vai draugi.

Vai mēs spēsim nodrošināt, šis jautājums ir diezgan komplicēts, jo viena lieta ir nodrošināt izmitināšanu, bet ar to jau nekas nebeidzas. Ir pilnīgi skaidrs, ka tajā mirklī, kad mums ir šis lielais skaits Ukrainas civiliedzīvotāju, aktuālas būs ļoti, ļoti daudzas citas problēmas. Tas ir nodrošinājums ar bērnudārziem, tās ir apmācības skolās, protams, arī sociālā palīdzība un vēl ļoti daudz jautājumu, kas ir jārisina.

Vai pašvaldībām ir skaidrs, kāds būs atbalsts no valsts saistībā ar ukraiņu bēgļu uzņemšanu?

Es tagad šajā amatā varu novērtēt valsts rīcību kā lietotājs, kā saņēmējs, jo es neesmu iesaistīta lēmumu veidošanā. Man viedoklis diemžēl ir diezgan paskarbs, jo kā lietotājs es nejūtu ļoti pārdomātu un vienotu, skaidri vadītu rīcību par jautājumu, kas saistās ar Ukrainas bēgļu uzņemšanu.

Es varbūt paraksturošu, kā mēs šo procesu organizējām Jelgavā. Neviens process nevar sekmīgi noritēt, ja tas nav ļoti stratēģiski un plānveidīgi vadīts. Izpilddirektores vietnieces vadībā tika izveidota darba grupa, kurā bija pārstāvēti visi tie institūciju vadītāji, kuri potenciāli varētu būt iesaistīti Ukrainas bēgļu uzņemšanas jautājumā. Tika veidota ļoti racionāla, pragmatiska procesu shēma, lai tajā mirklī, kad Ukrainas iedzīvotājs ierodas Jelgavā, mēs pilnīgi skaidri zinām, kas notiek, kur viņš iet, kādu informāciju viņš saņem, kā tālāk notiek cilvēka virzība no Pašvaldības operatīvās informācijas centra un koordinatora uz attiecīgo institūciju, ja viņš grib saņemt sociālo palīdzību, izglītību vai kādu citu palīdzību. Tikai tad, ja šis process ir racionāli izstrādāts, soli pa solim ir skaidrs, kā notiek cilvēku virzība, pakalpojumu sniegšana, ir iespējams izdarīt visu maksimāli racionāli un efektīvi. Vēl ļoti svarīgi, ka mums bija nepārtraukta komunikācija, jo pie tā neskaidrā normatīvo aktu regulējuma, kāds bija valsts līmenī, radās nepārtraukti jautājumi, kā visu labāk izdarīt.

Ja es skatos uz situāciju, kāda ir valsts līmenī, es nejūtu šo vienoto, skaidro, pārdomāto procesu vadību, jo lietotāja līmenī, kad notiek komunikācija ar atsevišķām ministrijām, man nudien liekas, ka viņi savā starpā vispār nesarunājas. Nav vienotas, normālas procesa vadības nodrošināšanas.

Piemēram, jautājums par Ukrainas civiliedzīvotāju reģistrāciju vai personas koda piešķiršanu. Man tas bija ārkārtīgs pārsteigums, ka mēs valstī ilgstoši nespējām nodrošināt, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem ir personas kodi. Mēs visi saprotam, ka ir jābūt informācijai, kur šie cilvēki ir saņēmuši pabalstus, kā pārvietojas, kurā pašvaldībā ir, kādu vēl atbalstu šie cilvēki saņem. Lai šo visu informāciju varētu iegūt, piemēram, informācijas sistēmās, ir vajadzīgs unikālais identifikators jeb personas kods. Pašvaldībām ir uzlikts pienākums, ka mēs nedrīkstam izmaksāt pabalstu, ja tas ir izmaksāts citā pašvaldībā. Ir ļoti viegli ierakstīt šādu normu likumā, bet savlaicīgi neiedot instrumentu, kā to izdarīt, jo ir pilnīgi skaidrs, ka pašvaldība nevarēja redzēt, vai konkrētais cilvēks jau nav saņēmis palīdzību kādā citā pašvaldībā, jo informācijas sistēmā, ar ko darbojas visas pašvaldības, mēs šo informāciju neredzējām, ņemot vērā, ka personas kodu bēgļiem nebija.

Es īsti nesaprotu, kur bija problēma valsts līmenī piešķirt personas kodus. Tiek runāts, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) to nespēja nodrošināt, jo viņiem nav kapacitātes, līdz ar to šis uzdevums atkal tika uzlikts pašvaldībām, un pašvaldībām nekas cits neatlika, kā to risināt. Bet ne jau tikai PMLP dzīvoja ar to kapacitāti, kāda bija pirms Ukrainas bēgļu ierašanās. Arī pašvaldību institūcijās bija tieši tāpat, tajās nebija ierēķināts lielais cilvēku apjoms, kas ieradīsies un kuriem būs jānodrošina palīdzība un atbalsts. Bet mums iespējas atkāpties nav, mēs esam pēdējais līmenis, mums ir jānodrošina pakalpojums neatkarīgi no tā, ir kapacitāte vai nav kapacitātes. Man šķiet, ka ir ļoti vienkārši palikt tajā līmenī, ka "mums nav cilvēku, mums nav kapacitātes, mēs to nevaram, lai to dara citi". Ja nav pietiekamas kapacitātes, tad acīmredzot ir jāveic kaut kādas konkrētas darbības, lai šo kapacitāti palielinātu. Neviena iestāde, arī pašvaldība, nebija ar palielinātu kapacitāti. Tas ir tas, kas man kā lietotājam nepatīk, un es domāju, ka tam būtu jāpievērš uzmanība un jādomā gan par normatīvo aktu regulējuma skaidrību, gan arī par kvalitatīvu procesu vadību un citām lietām.

Papildus cilvēkresursiem visam nepieciešami arī līdzekļi. Vai Sociālo lietu pārvalde nāks uz domi un prasīs budžeta grozījumus un papildu līdzekļus tieši saistībā ar Ukrainas civiliedzīvotājiem?

Šobrīd normatīvais regulējums paredz, ka mēs reizi mēnesī apkopojam to finanšu līdzekļu apjomu, ko mēs esam izmaksājuši dažādos pabalstos un iesniedzam Valsts kasē. Pēc tam, kad šie pieprasījumi tiks izvērtēti, ir solīts, ka šos finanšu līdzekļus pašvaldībai ieskaitīs no valsts. Protams, pašlaik visas izmaksas, konkrēti attiecībā uz palīdzību un pakalpojumiem, tiek segtas no Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes budžeta. Protams, ir jāsaprot, ka budžets bija plānots uz pilnīgi citu pakalpojumu un palīdzības saņēmēju skaitu. Un, protams, atmaksa mums ir ļoti svarīga, jo skaidrs, ka mums ir jānodrošina arī viss plānotais atbalsts visiem tiem iedzīvotājiem, kas jau ir piedeklarēti Jelgavā.

Vai pašvaldībai ir skaidrs, kas notiks pēc trim mēnešiem, kad cilvēks, kurš atbraucis no Ukrainas, piemēram, neatrod darbu, bet palīdzība no pašvaldības beidzas?

Tas tik tiešām ir jautājums, kas notiek pēc 90 dienām, ko likums nosaka, ka pašvaldības šajā laikā nodrošina izmitināšanu, ēdināšanu, kā tas viss tālāk tiek organizēts attiecībā uz sociālo palīdzību un pakalpojumiem. Šobrīd normatīvais regulējums ir tāds, ka mēs līdz 31.augustam sniedzam visus šos pakalpojumus bez materiālā stāvokļa izvērtēšanas. Kā tas viss notiks tālāk, līdz mūsu kā lietotāja vai izpildītāja līmenim šāda informācija nav nonākusi. Es ceru, ka tas tiks risināts sekmīgāk nekā līdz šim.

Latvijā ir pašvaldības, kas piedāvā dažāda veida atbalstu mājsaimniecībām, kas uzņem bēgļus. Vai Jelgava par šādu atbalsta veidu nedomā?

Tas atkal ir valstiskā līmenī risināms jautājums. Un līdz pašvaldībām nonākusi informācija, ka šo jautājumu arī plānots risināt valsts līmenī. Manuprāt, būtu jābūt vienotam skatījumam par to, kā valstī un pašvaldībās tiek atbalstīti šie cilvēki, kas sniedz izmitināšanas pakalpojumus savās mājās. Un atkal ir jārunā par budžetu un tā iespējām, arī pašvaldībām tas nav bezizmēra. Tas ir jautājums, kas jārisina valsts līmenī.