Rīga, 7.nov., LETA. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šodien atbalstījusi pašvaldību referendumu ieviešanu no 2024.gada 1.septembra.

Komisija arī uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, sadarbībā ar saistītajām valsts iestādēm sagatavot grozījumus Vietējo pašvaldību referendumu likumā, paredzot pārejas noteikumus.

Komisijā deputāti diskutēja par to, cik kvalitatīvi varēs šos referendumus rīkot, ja tas nebūs iespējams elektroniski.

Māris Sprindžuks (AS) vairākkārt uzsvēra, ka pašvaldībām jāspēj kvalitatīvi novadīt referendumu procesu. Viņa ieskatā, lai veicinātu demokrātiju, ir jāorganizē kvalitatīvs process, nevis vienkārši jānomaina datums. 

Sprindžuks rosināja referendumus pašvaldībās rīkot no 2025.gada augusta. Taču šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

"Jaunās vienotības" deputāte Viktorija Baire pauda izbrīnu par to, kādēļ tiek uzskatīts, ka bez elektroniskā reģistra nevar kvalitatīvi novadīt referendumus.

"Vai mēs iepriekšējos 20 gadus esam balsojuši nekvalitatīvi," retoriski jautāja Baire. Viņa skaidroja, ka referendums ir galējā situācija, kad konkrētajai pašvaldībai ir konflikts ar iedzīvotājiem.

Politiķe pauda pārliecību, ka no nākamā gada 1.septembra neradīsies šādas konfliktsituācijas visās pašvaldībās, un būs tikai atsevišķas situācijas, kad šādi referendumi būs jārīko.

Savukārt domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka mudināja deputātus pieņemt nevis pagaidu risinājumu, bet izstrādāt regulējumu situācijām, ja elektroniskās sistēmas nav vai tām ir radušās kādas tehniskas problēmas.

Viņa uzsvēra, ka ir vajadzīgs rezerves plāns situācijām, ja pēkšņi e-vēlēšanu reģistrs nestrādā vai ir problēmas kādās citās sistēmās.

Kā ziņots, sākotnēji pašvaldību referendumus bija plānots ieviest no 2024.gada 1.janvāra, taču šim mērķim nav pieejamas nepieciešamās sistēmas, tādēļ tika piedāvāts referendumu ieviešanu atlikt uz diviem gadiem, pret ko iebilda gan nevalstiskās organizācijas gan vairāki deputāti.

Kavēšanās ar pašvaldību referendumu ieviešanu, esot saistīta ar nepieciešamā finansējuma trūkumu, tehniskā risinājuma izstrādes un testēšanas kavēšanos, vēstulē Valsts pārvaldes komisijai norādījusi Iekšlietu ministrija.