Rīga, 27.maijs, LETA. Valdību veidojošo partiju politiķi uzskata, ka viedokļu atšķirības par novadu robežu pārskatīšanu negatīvi neietekmēs koalīcijas stabilitāti.

Vaicāta, vai dažu novadu iespējamā atjaunošana ar daļas koalīcijas un daļas opozīcijas balsīm neradīs nestabilitāti koalīcijā, Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) aģentūrai LETA pauda pārliecību, ka lemšana par šiem jautājumiem neradīs problēmas valdības darbā.

Saeimas priekšsēdētāja vērsa uzmanību, ka ir arī citas lietas, kur viedokļi atšķiras pat pašu koalīcijas frakciju iekšienē, piemēram, par ierobežojumiem alkoholam. Zaļo un zemnieku savienības politiķe pieļauj, ka līdzīga situācija var būt arī pašvaldību teritoriju jautājumā.

Mieriņa, kura bijusi arī Carnikavas novada priekšsēdētāja, no savas puses iesniegusi priekšlikumus par Carnikavas, Babītes, Ilūkstes un Ozolnieku novadu atjaunošanu. Politiķe klāstīja, ka priekšlikumus par šīm pašvaldībām virzījusi, jo par divām no tām Satversmes tiesa iepriekšējo pievienošanu lielākam novadam esot atzinusi par nepareizu un divām citām bijis esošās novada domes lēmums par atbalstu šādam solim.

"Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics pauda pārliecību, ka arī pie dažādiem viedokļiem šajā jautājumā valdības partijas atradīs cieņpilnu kopīgu redzējumu par tālāko darbu.

"Ar to šī koalīcija atšķiras - tad, kad viedokļi dalās, mēs spējam koleģiāli un skaidri risināt lietas. Tāpēc neredzu pilnīgi ne mazākās šaubas par šīs koalīcijas stabilitāti," akcentēja JV frakcijas vadītājs.

Reizē Jurēvics paziņoja, ka JV "iestājas par stiprām pašvaldībām" un neatbalsta vietvaru skaita palielināšanu. Politiķis atsaucās uz pašvaldību pieredzējušu vadītāju uzsvērto, ka, lai jaunās pašvaldības spētu parādīt sevi un lai varētu izvērtēt jauno vietvaru darbības rezultātus, būtu jāpaiet vismaz diviem domes sasaukumiem - pašlaik kopš administratīvi teritoriālās reformas ir pagājis nepilns sasaukums.

Jurēvics atgādināja, ka frakcijas vārdā iesniedzis priekšlikumu likumā noteikt, ka nepieciešams sagatavot izvērtējumu par Rīgas metropoles sadarbības un attīstības iespējām.

"Progresīvo" politiķis, satiksmes ministrs Kaspars Briškens atzina, ka vēl nav iepazinies ar koalīcijas partnera ZZS daudzajiem piedāvājumiem par jaunu pašvaldību izveidošanu, bet citi partijas kolēģi padziļināti vērtējot iesniegtos priekšlikumus.

Pēc Briškena vārdiem, "Progresīvo" ieskatā, ir zināmas iespējas uzlabot administratīvi teritoriālo reformu gan Rīgas un Pierīgas kontekstā, gan plašāk, solot, ka partija ir gatava diskusijai, kad notiks virzība uz konkrētiem lēmumiem.

Briškens nedomā, ka tas varētu atsaukties uz koalīcijas stabilitāti. "Ideālā pasaulē būtu koalīcijas lēmumi, bet šajā gadījumā respektēju ZZS kā reģionos plaši pārstāvētas partijas tiesības ienest savu redzējumu," izteicās "Progresīvo" politiķis, atzīmējot, ka ZZS nebija pie lēmumu pieņemšanas, kad tika pieņemta reforma.

Politiķis akcentēja, ka ir virkne jautājumu, kur koalīcijā ir dažādi redzējumi, piemēram, "Progresīvie" citādi skatās uz Latvijas fiskālo politiku un nepieciešamību investēt, savukārt JV, iespējams, vairāk skatās no fiskālās disciplīnas perspektīvas, un tas netraucējot "sēdēt pie viena galda un meklēt kopsaucējus".

Kā ziņots, izmantojot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma atvēršanu grozījumiem, Saeimas deputāti un frakcijas rosina plaši pārskatīt neseno administratīvi teritoriālo reformu un sadalīt vairākus novadus, atjaunot Babītes, Carnikavas, Ikšķiles, Ilūkstes, Kandavas un Ozolnieku novadus. Vairākus no šiem priekšlikumiem iesnieguši ZZS un opozīcijā esošā "Apvienotā saraksta" deputāti.

Sākotnēji Saeimā skatāmie likuma grozījumi paredzēja tikai vienu izmaiņu - sen plānoto Varakļānu un Madonas novadu savienošanu, taču gan valdošās koalīcijas, gan opozīcijas atsevišķi politiskie spēki ir izrādījuši vēlmi veikt daudz plašāku pēdējās administratīvi teritoriālās reformas pārskatīšanu, piemēram, atsakoties no lielo pilsētu savienošanas ar tuvējiem novadiem un sadalot virkni pavisam nesen izveidoto novadu.