Rīga, 1.okt., LETA. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šodien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča piedāvātos grozījumus Izglītības likumā, kas ļautu skolu direktoriem drošības apsvērumu dēļ pārmeklēt skolēnu mantas un ierobežot pārvietošanos.

Plānots, ka šī likuma norma stāsies spēkā 2025.gada 1.februārī.

Izglītības iestādes vadītājam vai viņa pilnvarotai personai savu, izglītojamo, pedagogu vai citu personu drošības, veselības vai dzīvības apdraudējuma gadījumā plāno dot tiesības pieprasīt uzrādīt un pārbaudīt skolēna personīgās mantas, kā arī ierobežot izglītojamā pārvietošanos. Kārtību, kādā skolu direktors to veic, noteiks Ministru kabinets.

Drošības apsvērumu dēļ izglītības iestādei būtu tiesības ierobežot izglītojamo Satversmē noteiktās cilvēka pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un pārvietošanās brīvību, ciktāl tas nepieciešams apdraudējuma novēršanai.

Valsts prezidents iepriekš akcentējis, ka skolu drošībai izglītības iestādē ir jābūt prioritātei, bez kuras nav iedomājams kvalitatīvs izglītības process - tiesības justies droši ir gan pedagogiem, gan skolēniem, gan pārējam izglītības iestādes personālam. 

Rinkēvičs uzskata, ka likumdevējam, balansējot izglītības iestāžu tiesības rīkoties un izglītojamo tiesības paļauties uz saprātīgu savu tiesību un interešu aizsardzību, ir jāatrod samērīgs līdzsvars, kas nepieļautu patvaļu ne no vienas puses.

Plānotas arī citas izmaiņas. Piemēram, patlaban likumā ir iekļauts regulējums, kas paredz vecāku pienākumu informēt izglītības iestādes vadītāju par bērna veselības stāvokli un jebkādiem citiem apstākļiem, kas var ietekmēt izglītības programmas apguvi un tajā iesaistītās personas. Tomēr praksē ir gadījumi, kad vecāki nav snieguši minēto informāciju, un šāda informācijas nesniegšana ir būtiski ietekmējusi izglītības programmas apguvi un tajā iesaistītās personas.

Valsts prezidents secina, ka likumā iekļautais vecāku pienākums sniegt būtisku informāciju par bērnu izglītības iestādei bez likumā paredzētas atbildības bieži vien netiekot pildīts, tāpēc pēc Rinkēviča rosinājuma par informācijas apzinātu nesniegšanu vecākiem plāno piemērot sodu no 100 līdz 200 eiro.

Tāpat iecerēts, ka, īstenojot izglītības programmu, kā arī ar to saistītajos mācību un audzināšanas pasākumos, izglītības iestāde noteiks kārtību, kādā pedagogi un izglītojamie izmanto tehniskos līdzekļus, tostarp informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, iekārtas, robotikas detaļas un programmatūras.

Rinkēvičs atzīmēja, ka grozījumu mērķis ir risināt jautājumus, par kuriem prezidents daudz esot runājis ar pedagogiem reģionālo vizīšu laikā, ar Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, kā arī tiekoties ar skolotājiem, kuri ir cietuši no vardarbības. Vienlaikus grozījumu mērķis ir sekmēt drošību skolās, veicināt lielāku ne tikai skolas, bet arī vecāku atbildību.