Rīga, 21.dec., LETA. Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās opozīcijā esošās Nacionālās apvienības (NA) sagatavotos grozījumus Izglītības likumā, kas paredz izglītības iestādēm piešķirt tiesības slēgt savstarpējus līgumus par otrās svešvalodas pasniegšanu.

NA ir iecerējusi, ka ar šādiem savstarpējiem līgumiem mācību iestādes plašāk spēs piedāvāt skolniekiem kā otro svešvalodu mācīties kādu Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstu oficiālo valodu, nevis krievu valodu, kā tas visbiežāk ir pašlaik. Atteikšanos no krievu valodas mācīšanas visbiežāk kavējot pedagogu trūkumus, un NA cer, ka ar skolu līgumiem šo problēmu varētu risināt.

Saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu ir paredzēts pamatizglītībā uzsākt pakāpenisku pāreju uz otro svešvalodu kādā no ES valstu valodām, nodrošinot, ka ar 2026./2027. mācību gadu krievu valoda kā otrā svešvaloda netiks piedāvāta.

Pakāpeniska pārejas īstenošana tiks uzsākta ar 2026./2027. mācību gadu 4.klasē, 2027./2028. mācību gadā - 4. un 5.klasē, 2028./2029. mācību gadā - 4., 5. un 6.klasē, 2029./2030. mācību gadā - 4., 5., 6., un 7.klasē, 2030./2031. mācību gadā - 4., 5., 6., 7. un 8 klasē, 2031./2032. mācību gadā - 4., 5., 6., 7., 8. un 9.klasē.

Plānots, ka līdz 2031.gada 30.jūnijam tiks nodrošināta 350 - 400 otrās svešvalodas (galvenokārt vācu un franču) skolotāju sagatavošana, tostarp nodrošinot papildu kvalifikācijas ieguvi, kā arī viesskolotāju piesaisti.

Mērķis ir pamatizglītības posmā īstenot pāreju uz otrās svešvalodas apguvi, kas ir ES oficiālā valoda (galvenokārt vācu vai franču valoda, kā arī angļu valoda, ja iepriekš tā nav apgūta kā pirmā svešvaloda) vai valoda, par kuras apguvi ir noslēgti un vismaz kopš 2021./2022. mācību gada tiek īstenotas izglītības programmas saskaņā ar Latvijas divpusējiem vai daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem, vienlaikus arī saglabājot iespēju izglītības iestādēm īstenot arī citu ES oficiālo valodu vai EEZ dalībvalstu oficiālo valodu apguvi.

NA uzskata, ka līdz pilnīgai pārejas pabeigšanai, ir jārod risinājums, lai nodrošinātu tiem skolēniem, kuri ir izteikuši vēlmi pārtraukt krievu valodas, kā otrās svešvalodas apguvi, iespējas apgūt viņu izvēlēto kādu no ES valstu oficiālajām valodām kā otro svešvalodu un nodrošinātu sekmīgu un kvalitatīvu pamatizglītības iegūšanu.

Likumprojekta autori norāda, ka ir "būtisks" skolēnu skaits, kuri vēlas atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, vienlaikus atzīmējot, ka patlaban ir angļu, franču un vācu valodas pedagogu trūkums, lai nodrošinātu iespējas skolēniem apgūt viņu izvēlēto otro svešvalodu periodā, līdz tiks nodrošināts pietiekams attiecīgo svešvalodas pedagogu skaits.

Vienlaikus piedāvātie grozījumi nosaka, izglītojamajiem, kuri vēlas, ir tiesības pabeigt krievu valodas kā otrās svešvalodas mācību priekšmetu.