Rīga, 30.maijs, LETA. Pašvaldībām atbilstošāk jāsadarbojas ar iedzīvotājiem un privāto sektoru, veselības jomā jāsakārto onkoloģisko zāļu pieejamība, kā arī lietderīgāk jāizlieto tālākizglītības procesā ieguldītie līdzekļi, ceturtdien prezentējot ziņojumu Saeimai, sacīja valsts kontrolieris Edgars Korčagins.

Valsts kontrolieris runas sākumā uzsvēra, ka vēlas vērst uzmanību izaicinājumiem, kuru pārvarēšanai būtu jāvelta īpašas pūles un kurus nevar atrisināt ar normatīvo aktu grozījumiem, bet gan ar motivāciju un vērtībām, ar kuru ķeramies pie saviem pienākumiem.

Lai pārvarētu šos izaicinājumus, nepieciešama drosme mainīties, lai vairotu sabiedrības uzticību un Latvija varētu mērķtiecīgāk attīstīties, pauda valsts kontrolieris, kurš aicina uz risinājumu rašanu paraudzīties caur Valsts kontroles (VK) vērtībām - sadarbību, atbildīgumu un attīstību. Korčagins uzsvēra, ka risinājumus var panākt, tikai sadarbojoties visiem iesaistītajiem.

VK konstatējusi problēmas, ko rada efektīva dialoga trūkums starp pašvaldībām un iedzīvotājiem. Iestāde revīzijā pārliecinājusies, ka pašvaldību daudzviet labi iecerētā infrastruktūra izrādās iedzīvotājiem nepiemērota.

Korčagins kā problēmas minēja vietējo cilvēku neiesaistīšanu viņiem svarīgu lēmumu nepieņemšanā, kā arī ar iedzīvotājiem izrunāto lēmumu vēlāku mainīšanu. Tas un citi negatīvie piemēri var radīt iedzīvotājos sajūtu par varas atrautību un nopietni iedragāt uzticību valsts pārvaldei kopumā, norādīja valsts kontrolieris.

Viņš kā nosacīti nepareizu novērtēja tendenci pašvaldībās turpināt saglabāt atbildību arī jomās, kuras būtu jāatstāj privātā sektora atbildībā. Viņš norādīja uz iespēju pašvaldībām izlemt tomēr vairāk sadarboties ar privāto sektoru, kas celtu produktivitāti, pakalpojumu kvalitāti un radītu jaunas iespējas gan darba tirgum, gan iedzīvotājiem.

Korčagins aicināt publisko sektoru uz "bezkompromisa atklātību" un caurskatāmību pieņemtajos lēmumos. "Ja vēlamies iegūt sabiedrības uzticību, mēs nevaram būt atklāti tikai tad, kad tas ir izdevīgi, vai tikai tādā mērā, lai nesaņemtu neērtus jautājumus par saviem lēmumiem," akcentēja valsts amatpersona.

Valsts kontrolieris kā VK darba rezultātus minēja arī onkoloģijas jomas revīzijā atklāto, ka Veselības ministrija nevar paskaidrot, kā noteiktas pieļaujamās lieltirgotavu un aptieku uzcenojuma robežas, kas tieši ietekmē gala cenu, par kādu valsts kompensē zāļu iegādi, un to, cik daudz zāļu pacientam ierobežotā valsts finansējuma dēļ iespējams nodrošināt. Rezultātā kompensējamo zāļu cenas onkoloģisko slimību ārstēšanā Latvijā ir augstākās Baltijā, secinājusi VK.

Nepatīkami secinājumi atbildīguma aspektā bija revīzijās par pārtikas iepirkumiem Latvijas armijas vajadzībām un par Rēzeknes pilsētas finanšu situāciju, atzīmēja Korčagins.

Laba pārvaldība, vides aizsardzība, cilvēku veselība, tiesiskums ir jomas, kurās kopā ar valsts pārvaldes institūcijām VK panākusi vairākus uzlabojumus, norādīja valsts amatpersona.

"Pērn veiktajās revīzijās redzējām virkni problēmjomu, kuras jau ilgstoši kliedz pēc pārmaiņām," sacīja Korčagins, kā piemēru minot nepietiekami digitalizētu ģeoloģisko informāciju, kamdēļ Latvijā jau 20 gadus nenotiek sistemātiska jaunu derīgo izrakteņu un citu zemes dzīļu resursu meklēšana un izpēte.

Latvijas Nacionālais arhīvs arvien nav izveidojis efektīvu pārvaldības sistēmu, kas nodrošinātu elektronisko dokumentu, jo īpaši arhīvisko vērtību saņemšanu un uzglabāšanu, secinājusi VK.

Valsts kontrolieris uzsvēra, ka iespējas mazināt birokrātiju un samazināt izmaksas spilgti apliecināja revīzija par pieaugušo tālākizglītību. Ja mācības pieaugušajiem nodrošinātu tikai viena iestāde nevis divās, kā tas ir pašlaik, tad mācības valstij izmaksātu par vismaz 3,6 miljoniem eiro mazāk, norādīja Korčagins.