Rīga, 14.dec., LETA. Pašvaldībai turpinot sociālo pakalpojumu sniegšanu, kas tika sākti ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu, Balvu novads tiem budžetā plāno 0,6 miljonu eiro finansējumu, liecina saistošo noteikumu publikācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Balvu novada dome grozījusi saistošos noteikumus par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo atbalstu. Noteikumu skaidrojumā pausts, ka 2023.gada 31.decembrī noslēgsies ESF līdzfinansētais deinstitucionalizācijas (DI) pasākumu projekts un šiem sociālajiem pakalpojumiem vairs nebūs pieejamo DI projekta līdzekļi.

Līdz ar to daļu sociālo pakalpojumu pārņem pašvaldība, ar saistošo noteikumu grozījumiem paredzot sniedzamo pakalpojumu apjomus.

No 15.novembra līdz 2023.gada beigām un ar 2024.gadu līdz šim DI projektā sniegtie pakalpojumi tiks finansēti no pašvaldības budžeta. Līdz ar to 2024.gadā budžetā nepieciešams plānot papildu finansējumu līdz 606 488 eiro, tai skaitā aprūpes pakalpojumam bērniem 70 425 eiro, aprūpes mājās pakalpojumam pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem - 12 576 eiro.

Tāpat saistībā ar minimālās darba algas palielināšanu nākamgad pašvaldības izdevumi par aprūpes mājās pakalpojuma sniegšanu pilngadīgām personām - pensijas vecuma personām, pilngadīgām personām ar fiziska rakstura traucējumiem ar invaliditāti un pilngadīgām personām smagas slimības laikā vai atveseļošanās periodā - pieaugs līdz pat 8%, kas ietekmēs arī personas līdzmaksājuma apmēru.

Saistošajos noteikumos ir precizēti nosacījumi sociālo pakalpojumu - grupu mājas (dzīvokļa), dienas aprūpes centra bērniem, dienas aprūpes centra pilngadīgām personām, specializētas darbnīcas un sociālās rehabilitācijas centra bērniem pakalpojuma saņemšanai.

Noteikts, ka tiesības saņemt pašvaldības finansētu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu ir bērnam ar funkcionāliem traucējumiem ar invaliditāti, saņemot līdz desmit nodarbībām gadā.

Saistošajos noteikumos tiek samazināts aprūpes pakalpojuma sniegšanas apjoms pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem kalendāra mēnesī. Tā pirmajam aprūpes līmenim samazināts aprūpes stundu skaits no 16 uz 10 stundām; otrajam aprūpes līmenim no 32 uz 20 stundām kalendāra mēnesī; trešajam aprūpes līmenim no 48 uz 30 stundām kalendāra mēnesī un ceturtajam aprūpes līmenim no 100 uz 40 stundām kalendāra mēnesī.

Pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem aprūpe mājās pakalpojuma nodrošināšanas stundu skaits tiks samazināts, lai to pielīdzinātu citām mērķgrupām, sniedzamā aprūpes mājās pakalpojuma apjomam un izmaksām.

Aprūpes pakalpojumu bērniem ar invaliditāti saskaņā ar likumu ir tiesības saņemt bērniem vecumā no pieciem līdz 18 gadiem, kurām ir izteikti un smagi funkcionēšanas ierobežojumi un Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija ir izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību.

Konsultējoties ar bērnu vecākiem, secināts, ka aprūpes pakalpojums nepieciešams arī bērniem līdz piecu gadu vecumam.

Tomēr šis pakalpojums netiek apmaksāts no valsts budžeta līdzekļiem. Līdz ar to saistošajos noteikumos tiek noteikts, ka aprūpes pakalpojumu bērniem var saņemt vecumā no diviem līdz 18 gadiem, paredzot labvēlīgākus nosacījumus, kā tas noteikts Invaliditātes likumā.

Saistošajos noteikumos noteikts, ka bērnam nav tiesību vienlaikus ar aprūpes pakalpojumu bērniem saņemt sociālās aprūpes pakalpojumu vai aprūpes mājās pakalpojumu, kas tiek nodrošināts Eiropas Savienības politikas instrumentu projektos.

Noteikumos precizēti kritēriji aprūpes pakalpojuma bērniem nepieciešamības novērtēšanai. Noteikts, ka aprūpes pakalpojumu bērniem piešķir līdz 80 stundām mēnesī, ja tas nepieciešams bērna vecāku vai audžuģimenes nodarbinātības dēļ un līdz 40 stundām mēnesī, ja likumiskais pārstāvis vai audžuģimene citu objektīvu apstākļu dēļ nevar nodrošināt bērna aprūpi.

Noteikumos arī precizēti vairāki sociālo pakalpojumu saņemšanas nosacījumi.