(Ziņa papildināta ar 6. - 9.rindkopu.)

Rīga, 24.okt., LETA. Valdība otrdien atbalstīja 7,027 miljonu eiro papildu dotāciju 19 pašvaldībām, paredz valdības otrdien atbalstītais Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vienošanās un domstarpību protokols.

Abas puses vienojās 2024.gadā piešķirt vienreizēju papildu dotāciju pašvaldībām, kurām izlīdzinātie ieņēmumi uz vienu izlīdzināmo vienību ir zemāki par 90% no vidējiem izlīdzinātiem ieņēmumiem, nodrošinot šīs starpības samazinājumu par 30%.Vienreizējā papildu dotācija kopumā ir 7 026 996 eiro apmērā.

Tostarp vienreizējā papildu dotācija Daugavpils pašvaldībai būs 1 484 712 eiro, Rēzeknes novadam - 873 072 eiro, Krāslavas novadam - 706 715 eiro, Ludzas novadam - 696 555 eiro, bet Augšdaugavas novadam - 650 751 eiro.

Vienreizējā papildu dotācija Rēzeknes pilsētai būs 323 948 eiro, Alūksnes novadam - 201 441 eiro, Balvu novadam - 366 546 eiro, Dienvidkurzemes novadam - 136 526 eiro, Gulbenes novadam - 120 246 eiro, bet Jēkabpils novadam - 259 617 eiro.

Savukārt Kuldīgas novadam vienreizējā papildu dotācija būs 325 587 eiro apmērā, Līvānu novadam - 91 747 eiro, Madonas novadam - 150 145 eiro, Preiļu novadam - 255 861 eiro, Talsu novadam - 137 827 eiro, Valkas novadam - 139 324 eiro, Varakļānu novadam - 56 871 eiro, bet Ventspils novadam - 49 505 eiro.

Finanšu ministrijas pārstāvji valdības sēdē sacīja, ka šobrīd nav nevienas pašvaldības, kurai pateicoties dotācijai budžeta pieaugums būtu mazāks par 4%. Savukārt sēdē pieaicinātais Latvijas pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis sacīja, ka sadzird ministru vēlmi risināt virkni problēmu un mazināt reģionālās atšķirības, bet darbs pie šī nebeidzas.

"Mēs redzam, ka neapskaužamā situācijā varētu nonākt ne tikai visas Latgales pašvaldības, bet ir jārunā arī par Kuldīgu, Talsiem, Valku. Latvijas skats absolūti nav labs. Situācija nav normāla. Kopumā 2024.gadā lielai daļai pašvaldību, neskatoties uz šiem 4%, tas nebūs pietiekami, lai segtu obligātās izmaksas," sacīja Kaminskis.

Viņš skaidroja, ka tas saistīts ar būtisku izdevumu kāpumu minimālās mēnešalgas un mājokļa pabalsta apmēra palielinājuma dēļ.

Savukārt nepietiekama ieņēmumu problēma saistīta ar nodokļu ieņēmumu pārdali par labu valstij.

"Izdevumu optimizācija ir notikusi nepārtraukti, bet to var veikt līdz zināmam līmenim. Šobrīd ir tas slieksnis, kad pašvaldībām vairs nav tie līdzekļi. Jautājums par budžetu paliks dienaskārtībā, tostarp - kā samazināt noteiktos pašvaldības pienākumus. Mums ir jārod risinājums, un mēs to varam izdarīt kopā," pārliecināts ir LPS priekšsēdis.