Rīga, 3.jūn., LETA. Sarunas koalīcijā par administratīvi teritoriālās reformas (ATR) pārskatīšanas apjomu varētu turpināties arī Saeimas pavasara sesijas pēdējā nedēļā pirms Jāņiem, aģentūrai LETA sacīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis.

Galvenais uzdevums šajā jautājumā ir panākt kopīgu redzējumu ar partneriem valdībā, "neļaujoties priekšvēlēšanu vētrām" un saglabājot līdzsvaru un stabilu darba vidi ar kolēģiem koalīcijā, norādīja ZZS frakcijas vadītājs.

Rokpelnis skaidroja, ka tāpēc pašlaik vēl nevar pateikt, vai visa viņa vadītā frakcija balsojumā Saeimā atbalstīs individuālu ZZS deputātu vai opozīcijas priekšlikumus par, piemēram, dažu iepriekšējo pašvaldību atjaunošanu.

Reizē ZZS iestāsies par savu parlamentāriešu priekšlikumiem gan Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, gan citos sarunu formātos, norādīja politiķis.

Kā ziņots, izmantojot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma atvēršanu grozījumiem, Saeimas deputāti un frakcijas rosina plaši pārskatīt neseno administratīvi teritoriālo reformu un sadalīt vairākus novadus, atjaunot Babītes, Carnikavas, Ikšķiles, Ilūkstes, Kandavas un Ozolnieku novadus. Vairākus no šiem priekšlikumiem iesnieguši ZZS un opozīcijā esošā "Apvienotā saraksta" deputāti.

Sākotnēji Saeimā skatāmie likuma grozījumi paredzēja tikai vienu izmaiņu - sen plānoto Varakļānu un Madonas novadu savienošanu, taču gan valdošās koalīcijas, gan opozīcijas atsevišķi politiskie spēki ir izrādījuši vēlmi veikt daudz plašāku pēdējās administratīvi teritoriālās reformas pārskatīšanu, piemēram, atsakoties no lielo pilsētu savienošanas ar tuvējiem novadiem un sadalot virkni pavisam nesen izveidoto novadu.

Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā valdības atbildes vēstules parlamentam projektā

norādīts, ka iesniegtie priekšlikumi neesot pienācīgi sagatavoti un pamatoti.

Ņemot vērā to, ka iedzīvotāju skaits pēdējos desmit gados joprojām samazinās un arī turpmākās prognozes norāda uz negatīvu tendenci, sagatavotie priekšlikumi nesasniedz reformas mērķus - nedz veidot iedzīvotāju skaita, nedz budžeta ieņēmumu, ne citādā ziņā līdzvērtīgākas un arī ilgtspējīgākas pašvaldības, tādējādi mazinot priekšnoteikumus salīdzināma apmēra pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem visā valsts teritorijā, norāda VARAM.