Monsa (Beļģija), 19.marts, LETA. Kohēzijas politikai arī turpmāk jābūt Eiropas projekta stūrakmenim un galvenajam investīciju instrumentam ilgtermiņa inovatīvā transformācijā, teikts otrdien pieņemtajā Beļģijas pilsētā Monsā notiekošā 10.Eiropas pilsētu un reģionu samita noslēguma deklarācijā.

Tajā aicināts veikt publiskās investīcijas, ko atbalsta palielināta budžeta kapacitāte, apgūstot jaunus Eiropas Savienības (ES) resursus, lai risinātu kopīgās problēmas.

Šādas investīcijas būtu jāīsteno, vadoties pēc ES līgumā noteiktā ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķa, piemērojot principu "nekaitēt kohēzijai" visās politikas jomās, norāda samita dalībnieki.

"Kohēzijas politikai arī turpmāk jābūt Eiropas projekta stūrakmenim un galvenajam un redzamākajam ES investīciju instrumentam ilgtermiņa inovatīvai transformācijai un solidaritātei, vienlaikus stiprinot vienoto tirgu un ES vispārējo konkurētspēju pasaulē,"  teikts deklarācijā.

Tajā mudināts "atjaunot apņemšanos īstenot Eiropas Zaļo kursu kā ES kompasu, kas balstīts gūtajā pieredzē, saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem, lai panāktu klimata neitralitāti, saglabātu un atjaunotu bioloģisko daudzveidību, nodrošinātu labklājību un atbalstītu ilgtspējīgu ekonomikas attīstību" .

Tā pamatā vajadzētu būt daudzlīmeņu pārvaldībai, un tam būtu jādod iespēja vietējām un reģionālajām pašvaldībām, tostarp izmantojot tiešu finansējumu pilsētām un reģioniem,  kopīgi radīt inovatīvus risinājumus, kas vajadzīgi, lai palīdzētu reaģēt uz klimata krīzes ietekmi, norāda samita dalībnieki.

Viņi aicina īstenot politiku, kas nodrošina vienlīdzīgas iespējas, lai neviena vieta vai cilvēks netiktu atstāts novārtā.

Visās ES politikas jomās ir jāņem vērā visu teritoriālo realitāšu daudzveidība, piemēram, lauku un pilsētu teritorijas, lauksaimniecības zemes un rūpniecības centri, attālākie reģioni un salas, kā arī reti apdzīvotas teritorijas, sacīts deklarācijā.

"Vietējai un reģionālajai paraugpraksei būs izšķiroša nozīme nabadzības apkarošanā, kvalitatīvu darbavietu un sociālo pakalpojumu nodrošināšanā, inovāciju veicināšanā, integrācijas un iekļaušanas pārvaldībā, kā arī dzimumu līdztiesības, jauniešu līdzdalības un paaudžu taisnīguma atbalstīšanā," norādīts dokumentā.

Samita dalībnieki aicina uz tālredzīgu pieeju ES nākotnei, iesaistot vietējās un reģionālās pašvaldības ES reformu un paplašināšanās sagatavošanā, jo īpaši attiecībā uz ietekmi uz pārvaldību un tādām politikas jomām kā kohēzija un kopējā lauksaimniecības politika.

"Attiecībā uz Ukrainu solidaritātei un atbalstam jāturpinās (..) tik ilgi, cik nepieciešams," uzsvērts deklarācijā.

Tajā teikts, ka Eiropas Pilsētu un reģionu aliansei Ukrainas atjaunošanai vajadzētu būt svarīgai lomai atjaunošanas procesā.

Samita dalībnieki arī aicina nostiprināt Eiropas demokrātijas vietējo un reģionālo dimensiju.

"Eiropas Reģionu komitejai kā likumīgai vietējo un reģionālo pārstāvju politiskajai asamblejai jāuztic lielāka loma ES institucionālajā struktūrā un likumdošanas procesā, jo īpaši attiecībā uz politikas jomām ar teritoriālo dimensiju", uzsvērts deklarācijā.

Tajā piebilsts, ka "daudzlīmeņu pārvaldībai un aktīvai subsidiaritātei jābūt galvenajiem principiem jebkurā turpmākajā ES reformā".

Deklarācija tika iesniegta ES prezidējošās valsts Beļģijas premjerministram Aleksandram de Kro.

Jau ziņots, ka Monsā pirmdien un otrdien notiek 10.Eiropas pilsētu un reģionu samits, kurā tiek prezentēts reģionu un pilsētu redzējums par Eiropas nākotni.

Samitā piedalās tūkstošiem reģionu gubernatoru, mēru un vietējo municipalitāšu pārstāvju, kuri kopā ar valstu valdību locekļiem, Eiropas Parlamenta, Eiropas Komisijas un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem apspriež virkni neatliekamāko problēmu, ar kurām vietējās kopienas Eiropas Savienībā saskarsies turpmākajos gados.

Latviju Eiropas pilsētu un reģionu samitā pārstāv vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV), kā arī Rīgas domniece, Eiropas Reģionu komitejas locekle Justīne Panteļejeva (PP).