Rīga, 6.jūn., LETA. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vairākums šodien konceptuāli atbalstīja atteikšanos no lielo pilsētu un blakus novadu apvienošanas.

Komisija idejiski atbalstīja pieeju izslēgt no likuma normas, kas pašlaik paredz, ka Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils pilsētu pašvaldības no 2029.gada apvienotos ar blakus novadu vienā pašvaldībā.

Konkrētus priekšlikumus gan vēl būs jāskata. Juridisko risinājumu šim solim plānots izveidot sadarbībā ar Saeimas Juridisko biroju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

Komisijas vadītājs Oļegs Burovs (GKR) norādīja, ka attiecīgo lielo pilsētu pārstāvjiem būtu jāsagatavo sīkāks pamatojums par to, kā kopīgā sadarbībā lielā pilsēta turpinās atbalstīt blakus novadu.

Kā ziņots, starp lielajām pilsētām un blakus novadiem jau pastāvošo sadarbību trešdien Saeimas komisijas sēdē pašvaldību pārstāvji minēja kā argumentu apvienošanās neveikšanai.

Gan Zaļo un zemnieku savienības, gan "Apvienotā saraksta" Saeimas frakcija iesniegušas priekšlikumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, lai atteiktos no tajā pašlaik noteiktā plāna, ka Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils pilsētu pašvaldības no 2029.gada apvienotos ar blakus novadu vienā pašvaldībā. ZZS un AS priekšlikumu atbalstīšanas gadījumā gan pilsētas, gan attiecīgie blakus novadi saglabātu savu patstāvību kā atsevišķas pašvaldības.

Jau vēstīts, ka Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS) trešdienas komisijas sēdē cita starpā atsaucās uz Norvēģijas pieredzi, kur administratīvi teritoriālajā reformā (ATR) pēc konkrēta laika izmēģināšanas tiekot ievērots brīvprātības princips. Norvēģijā pēc pirmā gada apvienotajās pašvaldībās daļa nolēmusi turpināt strādāt kopā, bet viena daļa saka, ka tā vairs nestrādās un meklēs citus sadarbības variantus, skaidroja Jelgavas mērs.

Jelgavas novada priekšsēdētāja amata pienākumu izpildītāja Ilze Vītola (LZS) uzsvēra, ka jau tagad vairākās jomās novads un Jelgavas pilsēta sadarbojas iedzīvotāju labā, tajā skaitā, civilās aizsardzības, dzimtsarakstu un izglītības jomā.

Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Guntis Blumbergs ("Latvijai un Ventspilij") akcentēja, ka jau agrāk veiktajā iedzīvotāju aptaujā gan Ventspils pilsētā, gan Ventspils novadā pārliecinošs vairākums pateicis, ka ir pret apvienošanos. Blumbergs arī norādīja, ka novadā kā attīstības centru varot vērtēt, piemēram, Pilteni un Ugāli.

Ventspils domnieks uzsvēra, ka jau pašlaik abas pašvaldības sadarbojoties plašāk, nekā nosaka likums, tajā skaitā, kopīgi izmantojot slimnīca, poliklīniku, kā arī "atpūšamies un sportojam kopā". Blumbergs aicināja nespiest apvienoties tām pašvaldībām, kuru iedzīvotāji to nevēlas.

Deputāts Māris Sprindžuks (AS) no savas puses pauda, ka, iepriekš veicot ATR, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija "pieļāvusi kļūdu", reformu sasaistot ar attīstības centriem.

Blumbergs no savas puses to komentēja sakot, ka nav skaidrības par to, kādi ir attīstības centra kritēriji.

Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks (LZS) pauda, ka iedzīvotāji vēloties, lai novads paliek kā atsevišķa teritorija. Abām pašvaldībām ir pilnīgi atšķirīgi profili un apvienošanās gadījumā iedzīvotāju pārstāvniecība nebūs līdzvērtīga. Tādas domes vairākums vienmēr varēs teikt, ka nav izdevīgi ieguldīt līdzekļus pašvaldības attālākās vietās, apgalvoja Mucenieks.

Deputāts Gatis Liepiņš (JV) vaicāja par Ventspils novada iedzīvotāju skaita izmaiņu nākotnes prognozi, kā arī par to, vai pašvaldībai ir pietiekami pašu ienākumi izdevumu segšanai.

Mucenieks savā atbildē skaidroja, ka iedzīvotāju skaita kritums novadā ir vai nu gandrīz vai jau pilnībā apstājies. Pašu ienākumi ir ap 12 miljoniem eiro no apmēram kopējiem 15 miljonu eiro izdevumiem, atzīmēja pašvaldības vadītājs.