Rīga, 27.febr., LETA. Šodien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanas apakškomisija skatīs jautājumu par iedzīvotāju iniciatīvu "Atdalīt Babītes novadu no Mārupes novada".

Kā liecina informācija portālā "manabalss.lv", iniciatīvas autori uzskata, ka pašvaldību reformas rezultātā Mārupes teritorijas attīstība notiek uz Babītes novada iedzīvotāju rēķina, piemēram, maksājot Mārupes novada iepriekšējos gados ņemtos vērienīgos kredītus aptuveni 40 miljonu eiro apmērā, savukārt Babītes novada kredītsaistības bijušas aptuveni pieci miljoni eiro.

Pēc reformas bijušais Mārupes novads turpina attīstīt savus projektus - Mārupes mūzikas un mākslas skolas piebūves projektu, jauna peldbaseina ar SPA būvniecību, jaunas skolas būvniecību, jaunas katlu mājas būvniecību Jaunmārupē. Tāpat notiekot jaunu ārstu privātprakšu nodrošināšana ar moduļu mājām un tiek īstenoti citi projekti. 

Savukārt Babītes novadā pēc reformas neesot īstenots neviens attīstības projekts. Pat iesāktais projekts par Babītes vidusskolas sporta laukumu tika atcelts, kā prioritāti nosakot jaunas skolas būvniecību Mārupē. 

Pilnībā ir apturēta arī jauna bērnudārza būvniecība Piņķos un citi projekti. 

Pēc reformas esot redzams, ka Mārupes novada dome neesot spējīga pildīt likumā noteikto par pašvaldības autonomajām funkcijām Babītes pagastā. Bērniem neesot vietas pašvaldības divos bērnudārzos un Babītes pagasta vienīgajā vidusskolā. 

Babītes iedzīvotājiem netiek nodrošināts kvalitatīvs dzeramais ūdens, neesot izbūvētas centralizētas ūdens un notekūdeņu komunikācijas. Reformas rezultātā neesot samazinājies ne domē strādājošo darbinieku skaits, nedz arī palielinājies budžets novada attīstībai, kā tas tika definēts reformas mērķos. 

Iniciatīvas autori norāda, ka reģionālās reformas rezultātā lielākais Babītes novads pievienots teritoriāli mazākajam Mārupes novadam. 

Babītes un Salas pagasta iedzīvotājiem neesot nekādu pamatotu argumentu doties izmantot attālākās Mārupes vai Jaunmārupes mācību iestādes, pakalpojumus un infrastruktūru. Turklāt abos novados netiek nodrošināts sabiedriskais transports. 

Līdz ar to esot jāļauj Mārupes novada gandrīz 40 000 deklarēto iedzīvotāju pašiem izlemt, kā dzīvot un saimniekot, ļaujot Babītes novadam atdalīties no Mārupes novada.

Līdz pirmdienai iniciatīvu bija parakstījuši 3049 cilvēki.

Apakškomisijas sēdē piedalīties uzaicināti Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas, Mārupes novada pašvaldības, Rīgas plānošanas reģiona, Latvijas Pašvaldību savienības, iniciatīvas autoru un Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji.

LETA jau ziņoja, ka saistībā ar gaidāmajiem grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā varētu aktualizēties Mārupes un Babītes sadalīšanas un Jelgavas pilsētas un Jelgavas novada pašvaldības neapvienošanas iespējas, iepriekš pēc koalīcijas sanāksmes pastāstīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķis, ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Plānots, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija virzīs grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, lai Madonas novadam pievienotu Varakļānu novadu.

Valainis skaidroja, ka ZZS kādus savus priekšlikumus balstīs tikai attiecīgo pašvaldību domju pieņemtajos lēmumos par kādām izmaiņām vai kādu izmaiņu atlikšanu. Partiju apvienība gan sākotnēji izvērtēs, vai attiecīgās domes lēmums būtu atbalstāms.

Pēc ZZS politiķa minētajiem piemēriem "Jaunās vienotības" (JV) politiķis, finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) cita starpā norādīja, ka nebūtu īstais laiks sākt pārskatīt visu administratīvi teritoriālo reformu.

Arī Valainis apliecināja, ka ZZS negrasās atbalstīt visas ATR pārskatīšanu, bet runa ir par pašvaldību nostājām, kuras arī vēl tiktu vērtētas.

Kā ziņots, iepriekšējā, 13.Saeimā, ATR tika pieņemta 2020.gadā un jaunās pašvaldības pamatā sāka strādāt līdz ar 2021.gada pašvaldību vēlēšanām.